1978. gadā dzimušais Renārs Kokins, kurš laulību noslēdzis 2005. gada decembrī, šā gada 10. janvārī noslēdzis laulības līgumu ar 1985. gadā dzimušo Jūliju. Līgums reģistrēts dienu vēlāk – 11. janvārī. To reģistrējusi notāre Ingūna Bobrovska, liecina "Lursoft" dati. Līdz ar šo līgumu laulātie apliecinājuši, ka katra laulātā šķirtā manta ir tā kustamā un nekustamā manta, kas viņam piederēja pirms laulības noslēgšanas, kā arī visa tā manta, kuru konkrētais laulātais iegādājies laulības laikā.
Kā liecina Uzņēmumu reģistru (UR) apkalpojošās firmas "Lursoft" dati, Kokinam piederēja 60% 2011. gadā reģistrētajā SIA "Karjers 96", kas nodarbojās ar grants un smilts karjeru izstrādi, māla un kaolīna ieguvi, un kuras saimniecisko darbību Valsts ieņēmumu dienests (VID) izbeidza 2015. gadā.
No 2011. gada līdz 2012. gadam viņam pilnībā piederēja ēku būvniecības uzņēmums SIA "Ogres īpašumi", no 2009. līdz 2010. gadam viņš bija vienīgais SIA "Ehrle EU" īpašnieks. Šis uzņēmums kā darbības veidus reģistrējis mazumtirdzniecību nespecializētajos veikalos un ražošanas iekārtu un ierīču uzstādīšanu. No 2004. gada līdz 2006. gadam viņam piederējuši 34% nu jau likvidētajā SIA "Finanšu aliance".
Kokina vārdu šonedēļ intervijā aģentūrai AP minēja "Norvik bankas" lielākais akcionārs, Lielbritānijā dzīvojošais krievu izcelsmes uzņēmējs Grigorijs Guseļņikovs, atklājot, ka viņam bijusi saruna ar kādu ietekmīgu Latvijas bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča paziņu Renāru Kokinu, kurš uz lapiņas uzrakstījis "100 000 eiro mēnesī" un devis mājienus, ka Latvijā tā ir pieņemts.
Guseļņikovs intervijā AP stāsta, ka ar Latvijas Bankas vadītāju Rimšēviču iepazinies 2015. gadā. Abus iepazīstinājis kāds Renārs Kokins, kurš ar Guseļņikovu jau iepriekš esot bijis pazīstams. Kokins stādījies priekšā kā vīrs, kurš "labi pārzinot valsts politisko ainavu", skaidro Guseļņikovs.
Kokins Guseļņikovu ielūdza ciemos uz savu lielo villu un pēc neilga laika esot ieradies arī Rimšēvičs, kurš "villā iebrāzies neklauvējot", atceras Guseļņikovs.
Rimšēvičs esot runājis tieši un bez aplinkiem. Guseļņikovam Rimšēvičs atklājis, ka varot "palīdzēt" atrisināt viņa bankā esošās problēmas, ja vien vīrietis sadarbosies ar Kokinu. Latvijas Bankas prezidentam esot "ciešs un privāts kontakts ar vietējo finanšu regulatoru", Rimšēviča teikto tagad intervijā AP atcerējies Guseļņikovs.
Saruna nebijusi ilga, Rimšēvičs jau pēc 10 minūtēm aizgājis prom un palicis Kokins, kurš vārdu "maksājums" neizmantoja, viņš tikai uz lapiņas uzrakstīja "100 000 mēnesī". Padevis to Guseļņikovam, sakot, ka tas ir veids, kā Latvijas bankas sadarbojas, intervijā stāsta baņķieris.
Pēc nelielās sanāksmes Guseļņikovs izlēma, ka kukuli nemaksās, jo saprata, ka, vienreiz veicot šo maksājumu, vīri varētu viņu šantažēt arī turpmāk. Vēlāk uz Kokina zvaniem Guseļņikovs vairs neatbildēja.
Aptuveni gadu vēlāk Guseļņikova brālis ielūdza viņu uz kāda jauna drauga dzimšanas dienas pasākumu. Ierodoties svinībās, Guseļņikovs saprata, ka šis "jaunais draugs" ir neviens cits kā vien Kokins, kurš baņķierim atkal uzbāzies ar ideju par sadarbību.
Savukārt Rimšēvičs šonedēļ preses konferencē sacīja, ka Guseļņikova ziņu aģentūrai AP teiktais, ka Kokins Rimšēviča vārdā mēģinājis izspiest naudu, neatbilst patiesībai.
Rimšēvičs skaidroja, ka ar Guseļņikovu ticies vairākas reizes un, iespējams, vienreiz tikšanās laikā piedalījies arī Renārs Kokins.
Rimšēviča attiecības ar Renāru Kokinu izveidojušās, pateicoties draudzībai ar viņa ģimeni 25 gadu garumā. Latvijas Bankas prezidents skaidroja, ka savulaik Kokina vecāki konsultējušies ar viņu, kad viņš atbraucis no ASV par to, kur mācīties viņu bērniem, kuras skolas viņš ieteiktu.
Aģentūra LETA iepriekš vēstīja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis pārbaudi par masu medijos izskanējušo informāciju, ka bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds un augsta amatpersona finanšu sektorā no "Norvik bankas" lielākā akcionāra izspieduši kukuļus. Raidījums "Nekā personīga" iepriekš vēstīja, ka tikšanos ar augstu finanšu sektora amatpersonu Guseļņikovam esot palīdzējis organizēt Renārs Kokins. Pēc baņķiera ziņām, Kokins nekādu amatu pašlaik neieņemot, taču esot viens no amatpersonai tuviem sabiedrotajiem. "Nekā personīga" noskaidrojis, ka minētais Kokins ir savulaik labi zināmā uzņēmēja Ulda Kokina dēls, kurš savulaik darbojies Jūrmalgeitas varoņa, "BMW" automašīnu tirgoņa Germana Miluša uzņēmumā "Mikas".
Jau vēstīts, ka KNAB Rimšēviču tur aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un saņemšanu.
"Delfi" jau ziņoja, ka piektdien, 16. februārī, tika veiktas kratīšanas Rimšēviča īpašumos un viņa darbavietā centrālajā bankā. Tāpat tika aizturēts uzņēmējs Māris Martinsons.
Sestdien pats Rimšēvičs ieradās KNAB, bet naktī uz svētdienu, pēc astoņu stundu pavadīšanas KNAB, viņu aizveda likumsargu auto.
LIkumsargi pirmdienas, 19. februāra, vakarā atbrīvoja brīvdienās aizturēto Rimšēviču. Pirms došanās prom no KNAB Rimšēvičs pienāca pie medijiem un atvainojās, ka licis tik ilgi gaidīt.
KNAB vadītājs Jēkabs Straume pirmdien žurnālistus informēja, ka KNAB 15. februārī sācis kriminālprocesu pret augsta ranga LB amatpersonu pēc Krimināllikuma 320. panta 4. daļas par kukuļa pieprasīšanu, izspiešanu vai pieņemšanu, ja to izdarījusi organizēta grupa vai valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli, vai ja kukulis pieņemts pēc tā izspiešanas. Turklāt KNAB zināms, ka kukuļa apmērs bijis ne mazāk kā 100 000 eiro.
Lieta nav saistīta ar pašlaik Latvijā strādājošām kredītiestādēm, kā arī tā nav saistīta ar ASV Valsts kases Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla ("FinCEN") publiskotajā paziņojumā paustajām aizdomām, ka "ABLV Bank" vadība varētu būt izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
