Sadarbības sanāksmē NA rosināja Ministru prezidentam un koalīcijai vienoties par vienreizēja pabalsta izmaksu ģimenēm, atkarībā no bērnu skaita. Tas kalpotu kā papildu atbalsts, lai mazinātu negatīvās sekas Covid-19 ierobežojumu laikā.
"Daudzas ģimenes šobrīd piedzīvo ienākumu sarukumu. Vienlaikus bērni jau ilgstoši mācās mājās, ģimenes pielāgo savu ikdienu un iegādājas dažādas mācībām nepieciešamas preces. Ir vajadzīgs jauns risinājums, lai sniegtu ģimenēm atbalstu, vairotu optimismu par nākotni un vienlaikus veicinātu patēriņa pieaugumu un stiprinātu valsts tautsaimniecību. Ārkārtas situācija ir pagarināta līdz 6. aprīlim, un uzskatām, ka līdzās šiem ierobežojumiem jābūt arī papildu atbalstam," uzsver Raivis Dzintars, NA priekšsēdētājs.
Partijas ieskatā ģimenēm varētu izmaksāt vienreizēju pabalstu – 500 eiro par katru bērnu. Tostarp pabalsts tiktu izmaksāts arī par aizbildniecībā vai audžuģimenē esošiem bērniem. Kopumā šim mērķim būtu nepieciešami 170 miljoni eiro. Pabalsta izmaksu varētu uzsākt no 1. marta. Papildus partija rosina veikt piemaksas ģimenēm, kurās aug bērns ar invaliditāti – 250 eiro, kā arī daudzbērnu ģimenēm – 250-500 eiro. Par bērniem vecumā līdz 24 gadiem, ja viņi ir apgādībā un mācās, piemaksa būtu 250 eiro. Papildu piemaksām būtu nepieciešami 23 miljoni eiro.
Izmaksas automātiski notiktu VSAA sistēmā, un būtu iespēja no pabalsta arī atteikties, ja ģimenes ieskatā pabalsts nav nepieciešams. Ar priekšlikumu izmaksāt papildu līdzekļus Nacionālā apvienība nāca klajā jau novembrī, taču neguva partneru atbalstu šai idejai.
Pēc sadarbības sanāksmes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) žurnālistiem atzina, ka "ir skaidrs, ka valdībai un valdības koalīcijai ir jāuzrunā ilgtermiņa attīstības jautājumi, lai būtu droši, ka šīs krīzes rezultātā ieguldām gudri, lai nākotnē būtu ekonomiski spēcīgāki ar lielākām algām, un mums ir arī īstermiņa individuāla atbalsta jautājumi".
"Mums jāatrod līdzsvars un visu laiku jāskatās no jauna, kā labāk līdzsvarot valsts ilgtermiņa ekonomiskās intereses ar īstermiņa atbalsta nepieciešamību. Mēs vienojāmies uzdot Labklājības ministrijai un Ekonomikas ministrijai kopā izvērtēt atbalsta sistēmu kopumā. Līdzsvarot ekonomisko atbalstu, pieliekot klāt sociālo aspektu, ar mērķi atrast, ko varētu darīt labāk un kā trāpīgāk uzrunāt sabiedrības vajadzības un izaicinājumus. Diskusija bija ļoti plaša, un vienojāmies, ka veids, kā atrast kopīgu valodu, ir lūgt šīm ministrijām, kuras tipiski nestrādā kopā, strādāt kopā, lai apskatītu, kā līdzsvarot īstermiņa un ilgtermiņa ekonomiskās intereses un vajadzības ar sociālo šķautni," skaidroja valdības vadītājs.
"Mērķis ir izanalizēt, un vislielākā domu dažādība bija par to, vai tam jābūt mērķētam konkrētām grupām, vai visiem, kam bērni. Piemēram, vai mums vajag atbalstīt ierēdniecību, kuriem darbs un alga nodrošināti, vai tādiem, kas zaudējuši darbu. Visiem, kam bērni, klājas grūti, bet pamatots ir arguments, ka grūtāk ir tiem, kas zaudējuši ienākumus. Mērķis ir skaidrs – ko mēs kā valdības koalīcija varam darīt labāk, jo vienmēr var labāk darīt," sacīja Kariņš.
Raivis Dzintars atzina, ka šis partijas priekšlikums pirmdienas sanāksmē izsaucis visvētrainākās diskusijas. "Diskusijas bija ilgas, asas, emocionālas," raksturoja Dzintars, piebilstot, ka, prezentējot ideju, NA uzsvērusi, ka būtiskāks par summu ir princips, jo šī sabiedrības daļa – iedzīvotāji ar bērniem – ir šobrīd tas neaptvertais laukums, kas cieš no Covid-19 ierobežojumiem, bet negūst valsts atbalsta pasākumus.
NA uzskata, ka šāds atbalsts būtu jāsniedz sociālā taisnīguma dēļ, jo ģimenēm jau ilgstoši jānodrošina mājmācību, kas prasa arī izmaksas. Diskusijas gaitā lielā mērā notika tas, par ko NA jau raizējusies, atzina Dzintars. "Divi vārdi, kas var nogremdēt jebkuru ideju – jā, bet, kam seko dažādi iemesli. Taču, diskutējot šādā veidā, nenonāksim pie kopīga apmierinoša secinājuma, un ģimenes paliks bez atbalsta," teica NA līderis. Dzintars arī norādīja, ka tas ir arī ekonomikas sildīšanas plāns.
Viņš nosauca par labu zīmi vienošanos, ka ministrijām uzdots strādāt un ka pēc divām nedēļām koalīcijas pie šī jautājuma atgriezīsies. Dzintars pauda cerību, ka ministrijas nonāks pie līdzīga secinājuma kā NA. "Šobrīd skaidru definējumu un vienprātību, ka ģimenes ar bērniem ir tās, kam nepieciešams papildu atbalsts šajā laikā, diemžēl nepanācām," atzina Dzintars, kurš pateicās Jaunajai konservatīvajai partijai par atbalstu un sapratni. Dzintars arī piebilda, ka NA ir svarīgs rezultāts, pat ja neizdodas pilnībā īstenot to, kā to iecerējusi NA.
Dzintars arī atzina, ka piekrīt Kariņa domai, ka ir jāsniedz mērķēts atbalsts noteiktām grupām, tomēr, piemēram, izslēdzot valsts pārvaldē strādājošos, var arī trāpīt tiem cilvēkiem, kam atbalsts ļoti nepieciešams šajā situācijā. NA ir gatava vienoties par kaut ko mazāku, ja tā ir iespēja vispār vienoties, bet kopumā tas nepieciešams visām ģimenēm ar bērniem. Ja neizdosies panākt vienošanos, NA nav gatava tāpēc pamest koalīciju vai meklēt opozīcijas atbalstu, norādīja Dzintars.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) par pabalstu ģimenēm ar bērniem sacīja, ka viņa partija šādu pieeju atbalsta, pamatojot to ar krīzes laiku un to, ka nauda atgriezīsies Latvijas ekonomikā. Ģimenes pašas varēs izlemt un, piemēram, iegādāties datorus attālinātajām mācībām. "Tas arī atbilst Satversmei un valdības noteiktajām prioritātēm, kas ir bērni. Atcerēsimies, ka pagājušais gads ir Latvijas vēsturē iezīmējies ar vismazāk Latvijas vēsturē dzimušo bērnu skaitu," norādīja ministrs.
Tomēr Bordānam ir bažas, ka, lemjot par pabalstu ģimenēm, varētu radīt izsmalcinātus mehānismus, kas radītu diskrimināciju, līdzīgi kā tas bija ar valsts atbalstu pavasarī. Tāpēc atbalsta mehānismam jābūt vienkāršam un saprotamam. Tā kā šajā jautājumā iezīmējas partiju ideoloģiskās atšķirības, tad tas nevar būt tikai valdības ministru skaita lēmums, tas ir koalīcijas ietvaros izvērtējams, uzskata Bordāns.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) sacīja, ka viņa partija uzskata, ka par šāda atbalsta loku un apjomu ir jādiskutē, lai neviens gadījums netiktu izslēgts, bet pēc iespējas precīzāk atbalsts sasniegtu tās sabiedrības grupas, kam tas nepieciešams.
"KPV LV" Saeimas frakcijas vadītājs Māris Možvillo norādīja, ka partija atbalsta ģimeņu un bērnu atbalstīšanu, kā arī neiebilst pret piedāvātajām summām, taču pauž bažas, ka tāds vienreizējs maksājums varētu netikt izmantots paredzētajam mērķim. "Lielu summu saņemot, cilvēkiem, kas šobrīd īsti krīzē nesaprot naudas vērtību, tas varētu izvērsties par traģēdiju daudzās ģimenēs. Jo pieklibo gan finanšu pratība, gan ar naudas pareizu izlietošanu saistītas lietas. Lai tas nonāktu līdz bērniem, mēs rosinām sadalīt pabalstu ikmēneša maksājumos, lai tā ienāktu katru mēnesi un ģimenes varētu plānot savu budžetu. Nesaku, ka tā ir visā Latvijā, bet mana pieredze pašvaldībā liecina, ka īpaši ģimenēs, kur naudas vajadzība ir ļoti aktuāla, diemžēl finanšu pratības neesamības dēļ var rasties lielas problēmas," teica deputāts.
Možvillo piebilda, ka Latvijā neviens nav atcēlis bezmaksas izglītību, līdz ar to būtu loģiski, ja valsts parūpētos par datoriem un interneta pieslēgumu attālinātajām mācībām, jo daudzām ģimenēm ir daudz citu nepieciešamību un vajadzību. Deputāts pauda cerību, ka koalīcija nonāks pie vienota viedokļa par šāda pabalsta izmaksas mehānismu, jo principā to atbalsta.
Arī partija "Progresīvie" pirmdien vēl pirms koalīcijas sanāksmes pauda gandarījumu, ka valdība ir atbildējusi uz tās aicinājumu un sadzirdējusi vecāku ikdienas rūpes. "Valdības koalīcija diskutēs par priekšlikumu izmaksāt vienreizēju atbalstu ģimenēm ar bērniem 500 eiro apmērā par katru bērnu. Uzskatām, ka ārkārtas stāvokļa apstākļos valdībai ir jārīkojas ātri un izlēmīgi, piešķirot šo atbalstu nekavējoties, lai sāktu darbu pie nākamajiem atbalsta mehānismiem. Izglītības iestāžu attālinātais mācību režīms ir radījis ievērojamu papildu slodzi vecākiem. Iepriekš skolu nodrošinātās bērnu uzraudzības, izglītošanas un ēdināšanas funkcijas tagad ir pilnībā jāpārņem vecākiem, kuriem vienlaikus ir jānodrošina ģimenes iztika. Attālinātais režīms ir ne tikai radījis papildu darbu, bet arī papildu izmaksas, lai nodrošinātu atbilstošu mācību vidi un aprīkojumu bērniem," vēstīja partija.
"Progresīvie" uzskata, ka vecākus ir jāatbalsta un ka 500 eiro atbalsts par katru bērnu uzlabos situāciju simtiem tūkstošu ģimenēm un radīs lielāku drošības sajūtu. "Lai pēc iespējas vairāk vecākiem sniegtu drošības sajūtu, atbalstam ir jābūt atkarīgam tikai un vienīgi no bērnu skaita ģimenē. Nevis no nodarbinātības veida, nodokļu nomaksas, darba devēja vai citiem kritērijiem, kas kavē vai liek šķēršļus ārkārtas atbalstam ārkārtas stāvoklī," norāda partija.
"Mēs jau janvārī aicinājām valdību rīkoties, lemjot par 100 eiro ikmēneša piemaksu par katru bērnu pie ģimenes valsts pabalsta. Prognozējam, ka valdības koalīcijā izskatītais priekšlikums par 500 eiro izmaksu atbilstu 100 eiro mēnesī izmaksai, ja ārkārtas situācija turpinās līdz 6. aprīlim," teikts partijas paziņojumā.
"Izmaksāt 500 eiro vienā reizē vai 100 eiro ik mēnesi piecus mēnešus ir nebūtiskas detaļas. Izmaksas kārtība nemainīs rezultātu. Svarīgākais ir pēc iespējas ātrāk vienoties un sniegt būtisku atbalstu, kuru gaida visi Latvijas vecāki. Valdībai ir jārīkojas ātri un izlēmīgi, lai krīze nesaasinātu ģimeņu sociālo un ekonomisko nevienlīdzību," uzsver "Progresīvie" valdes loceklis un sociologs Igors Kļaviņš.
"Nākamais solis pēc atbalsta piešķiršanas būtu izveidot ģimeņu atbalsta risinājumu uz visu pandēmijas laiku, līdzīgi dīkstāves pabalstu sistēmai. Risinājumu, kas tiktu ieslēgts, tiklīdz epidemioloģisku iemeslu dēļ tiek noteikti ierobežojumi klātienes mācībām, kā rezultātā pieaugtu vecāku noslodze un rastos papildu izmaksas. Konsekvents atbalsta mehānisms arī radītu noturīgu drošības sajūtu Latvijas ģimenēm, ja ārkārtas stāvoklis turpinās ilgāk par aprīli," vesta "Progresīvie", norādot, ka iepriekšējais piedāvājums par 100 eiro ikmēneša atbalstu par katru bērnu paliek spēkā.
"Delfi" jau ziņoja, ka politiskā partija "Progresīvie", kas ir valstī valdošās koalīcijas partiju partnere arī valdošajā koalīcijā Rīgas domē, bija nākusi klajā ar ierosinājumu valdībai veikt piemaksu ģimenes valsts pabalstam, par katru bērnu krīzes pārvarēšanas periodā ik mēnesi izmaksājot piemaksu 100 eiro apmērā. Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), komentējot šo priekšlikumu, atzina, ka to var izskatīt.
Otrdien, 26. janvārī, preses konferencē pēc Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes kopsēdes, atbildot uz portāla "Delfi" jautājumu, kā vērtē un vai gatavi apspriest šo "Progresīvie" priekšlikumu, Reirs sacīja, ka, "ja būs piedāvājumi, tad izskatīsim ne tikai šādus, bet arī jebkurus citus piedāvājumus".
Finanšu ministrs paskaidroja, ka viņa vadītajā darba grupā par ekonomisko atbalstu krīzes laikā primāri tiek runāts par atbalstu tiem strādājošajiem un uzņēmējiem, kuriem ir apgrūtināti ienākumi un jebkura tikšana pie iztikas līdzekļiem.
"Tādēļ mums ir gan subsidētās darbavietas, gan dīkstāves pabalsti. Uzreiz jāsaka, ka šīm kategorijām mēs automātiski paredzam papildus arī piemaksu par katru apgādībā esošo bērnu. Par tiem darbiniekiem, kuri ir pieteikušies, vai uzņēmējiem, kuri pieteikuši savus darbiniekus, izmaksājot šos divus pabalstus, automātiski tiek nosūtīta informācija uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru, un par katru bērnu saņem 50 eiro," situācija raksturoja Reirs, norādot, ka kopā ar Labklājības ministriju faktiski tiešsaistē tiek vērtēta situācija.
"Ja būs piedāvājumi, tad izskatīsim ne tikai šādus, bet arī jebkurus citus piedāvājumus. Gribu pateikt, ka vissvarīgākais ir turpināt rūpēties par tiem, kuriem nav ieņēmumu. Kategorijai, kas dīkstāves pabalstu un algu subsīdiju saņēmēji, ir palīdzība," norādīja finanšu ministrs.
