Bijušā Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktora Svena Henkuzena iecelšana amatā bez konkursa bijusi tiesiska, bet būtu jāpilnveido likums par amatpersonu pārcelšanu amatos, izriet no Valsts kancelejas (VK) secinājumiem, kas iesniegti informatīvajā ziņojumā izskatīšanai valdības sēdē otrdien, 17. augustā.
VK saskaņā ar Ministru kabineta (MK) šā gada 5. maija sēdē doto uzdevumu mēneša laikā bija jāizvērtē Henkuzena iecelšanas ZVA direktora amatā tiesiskums un par izvērtējuma rezultātiem jāinformē valdība.
VK secināja, ka Henkuzenu tā laika veselības ministrs Guntis Belēvičs pārcēla no ZVA direktora vietnieka amata un iecēla ZVA direktora amatā, nerīkojot atklātu konkursu. VK ieskatā, ja piemēro Publisko aģentūru likumu kā speciālo likumu, ZVA direktors bija jāizraugās atklāta konkursa kārtībā un to amatā jāieceļ veselības ministram bez apstiprināšanas MK.
Veselības ministrija (VM) uz VK pieprasījumu sniegt paskaidrojumu, kāpēc netika rīkots konkurss uz ZVA direktora amatu un kāpēc tajā tika pārcelts Henkuzens atbildēja: "Svens Henkuzens tika iecelts Aģentūras direktora amatā ar Veselības ministrijas 2015. gada 6. oktobra rīkojumu Nr. 13.3.-04/272 "Par Svena Henkuzena pārcelšanu". Rīkojumā, kā mērķis Svena Henkuzena (tobrīd pildīja Aģentūras direktora vietnieka pienākumus) pārcelšanai norādīts "... nodrošināt valsts pārvaldes funkciju un uzdevumu efektīvu izpildi, nodrošinot valsts civildienesta ierēdņa profesionālās izaugsmes iespējas, pilnveidojot zināšanas un pieredzi"." Tā kā amatpersonas, kuras sagatavoja un parakstīja minēto rīkojumu VM šobrīd nestrādā, VM rīcībā nav informācijas, kāpēc 2015. gadā netika rīkots konkurss uz ZVA direktora amatu, liecina VK informatīvais ziņojums.
Tāpat VK informatīvajā ziņojumā norāda, ka administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nams 2020. gada 25. jūnija spriedumā secināja, ka pārceltā ierēdņa iecelšana valsts aģentūras direktora amatā ir bijusi tiesiska.
Pārcelšanas kārtības attiecināšana uz valsts aģentūru direktoriem būtu atbalstāma, it īpaši, ņemot vērā, ka iestāžu vadītāju amatos mēnešalga (maksimāli 2 441 eiro bruto) šobrīd atbilst kvalificēta speciālista vai zemākā/vidējā līmeņa vadītāja atalgojumam privātajā sektorā, norāda VK.
"Kaut arī iestāžu vadītāju amati lielākoties nav vakanti, tomēr augstākā līmeņa vadītāju atlases konkursos, kurus centralizēti organizē Valsts kanceleja, uzrunājot kvalificētus pretendentus no privātā sektora, 80-90% gadījumos uzrunātie pretendenti atsakās piedalīties konkursā un 50-80% gadījumu tas notiek tieši zemā atalgojuma līmeņa dēļ, kas nav samērojams ar amata atbildību, sarežģītību un publiskumu," rakstīts VK informatīvajā ziņojumā. "Ievērojot minēto, pastāv liela varbūtība, ka konkurss var beigties bez rezultāta, kā gadījumā ar konkursu uz valsts aģentūras "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" direktora amatu," atklāja VK.
VK ieskatā ir nepieciešams precizēt Publisko aģentūru likuma 9. pantu, paredzot, ka, ja valsts aģentūras direktors ir valsts civildienesta ierēdnis, tad viņu ieceļ amatā un atbrīvo no amata Valsts civildienesta likumā noteiktajā kārtībā, rakstīts valdības sēdē izskatīšanai iesniegtajā informatīvajā ziņojumā.
Jau ziņots, ka maijā valdība atbalstīja veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) virzītu lēmumprojektu par Henkuzenam piemērojamo disciplinārsodu, kas paredz Henkuzenu pazemināt amatā uz trīs gadiem par Veselības inspekcijas vadītāja vietnieku.
Pavļuts disciplinārlietu par iespējamu amata pienākumu nepildīšanu, nolaidīgu vai nekvalitatīvu pildīšanu, ja tā dēļ nodarīts valsts interesēm būtisks kaitējums, pret Henkuzenu ierosināja 8. aprīlī. Disciplinārlieta tika ierosināta pēc otrās ministra rosinātās dienesta pārbaudes par vakcīnu pret Covid-19 iepirkumiem, kas bija veikti līdz šā gada 8. janvārim.
Ņemot vērā, ka no 6. maija Henkuzens devās likumā paredzētajā bērna kopšanas atvaļinājumā, disciplinārsoda izpilde sāksies no dienas, kad viņš no tā atgriezīsies.
