Hermanis valdībai un ekspertiem pārmet ezotēriku; kultūras darbinieki prasa skaidrību par nākotni
Foto: LETA

Otrdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas videokonferences režīmā notiekošajā sēdē ļoti plašs loks dažādu kultūras iestāžu un institūciju pārstāvju informēja par nozarē notiekošo un no lēmumu pieņēmējiem prasīja skaidrību par nākotnes iespējām atsākt publisku darbību kaut minimālā apjomā. Daži kultūras darbinieki bija salīdzinoši asi savā vērtējumā par politiķu un viņu padomdevēju – medicīnas speciālistu – rīcību, lai gan kopumā Latvijas valdības un mediķu pūles tiek atzinīgi vērtētas, raugoties uz Covid-19 izplatības datiem un skaitļiem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Komisijas sēdē pieaicinātais infektologs Uga Dumpis pauda viedokli par to, ka neviens speciālists neuzņemas precīzi prognozēt, kad pasaulē būs apturēta Covid-19 izplatība, un, pat ja vasarā iespējama zināma uzlabošanās, tad pēc zinātnieku domām nākamā ziema varētu būt vēl grūtāka.

"Jādomā ilgtermiņā," sacīja Dumpis, prognozējot, ka ātrākais laiks, kad varētu būt pieejama vakcīna, ir 2021. gada marts. Dumpis arī vēlāk uzsvēra, ka lēmumus pieņem politiķi, bet mediķi tikai palīdz ar savu padomu un datiem par iespējamu situācijas attīstību.

Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis sacīja, ka no Dumpja teiktā sapratis, ka nākamā sezona teātrī ir atcelta. "Nepatīk politiķu, mediķu ezotēriskais tonis, ka mums pārējiem no zemtekstiem jāuzmin. Esam pelnījuši konkrētību, jo saskaramies ar reāliem faktiem un procesiem," sacīja Hermanis, norādot, ka JRT ziemas mēnešos pārtaps par kinostudiju, bet reģionos esošajiem teātriem ieteica kļūt par vietējiem interneta kultūras kanāliem.

"Esam gatavi kārpīties un un atrast jaunas darbības formas, bet arī sagaidām no valsts atbildīgu rīcību. Mēs tagad upurējamies atšķirībā no lielas sabiedrības daļas. Tas nav godīgi," tā par kultūras nozares stāvokli, kura lielā mērā ir apturējusi darbību, bet atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas nav saņēmusi tiešu valsts atbalstu, sacīja Hermanis.

Ezotēriku Hermanis saskatīja valdības pārstāvju mīklainajos izteikumos par to, ka vasarā nebūs atļauti rokfestivāli, taču vasarā ir virkne ar teātri saistītu pasākumu, pie kuriem darbs ir sākts, bet par ko nav joprojām skaidrības.

Arī citi kultūras nozares pārstāvji, pozitīvi novērtējot līdz šim pieņemtos lēmumus sabiedrības veselības sargāšanā, tomēr visai uzstājīgi aicināja viest skaidrību par to, kas gaidāms tuvākajā nākotnē un kad aktieri, mūziķi, radošo profesiju studenti varētu atsākt mēģinājumus klātienē kaut minimālā cilvēku skaitā.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) uzņēmās atbildību, ka Kultūras ministrija strādās pie tā, lai būtu lielāka skaidrība un tiktu definēti konkrēti kritēriji. Viņš prognozēja, ka par lielākiem pasākumiem vasarā, kas pulcētu vismaz 200 cilvēkus, ir jāaizmirst. Ministrs atzina, ka politiķi pieņem lēmumus, un ir citās pasaules valstīs piemēri, kur diemžēl politiķu lēmumu dēļ tiek maksāta ļoti augsta cena. Politiķi no atbildības nevairās un ieklausās epidemiologu ieteikumos, tā Latvijas valdības rīcību skaidroja Puntulis.

Kultūras ministrs arī informēja videokonferencē klātesošos, ka par plaša mēroga valsts atbalstu jeb "Rūzvelta plānu" kultūras nozarei tiek domāts un ka atbalstu saņems arī nozarē iesaistītās nevalstiskās organizācijas un pašnodarbinātie, ne tikai valsts iestādes un institūcijas. Puntulis ir pārliecināts, ka valdība atbalstīs Kultūras ministrijas rosināto plānu.

Atbildot uz kultūras nozares pārstāvju sūdzībām par smago neskaidrības laiku, Slimību profilakses un kontroles centra pārstāvis Jurijs Perevoščikovs sacīja, ka, domājot par ierobežojumu atcelšanu un publisku pasākumu atsākšanu kaut nelielā apjomā, ir jāiedomājas pašiem par sevi un saviem tuviniekiem.

"Vai jūs gribētu apmeklēt publiskus pasākumus, zinot, ka potenciāls infekcijas nēsātājs ir jebkurš cilvēks?" vaicāja Perevoščikovs. Viņš atgādināja, ka ierobežojumi Latvijā tika ieviesti, kad bija tikai 27 saslimušiem, bet tagad, lai gan četru pēdējo nedēļu laikā saslimstības intensitāte mazinājusies, tomēr nedēļas laikā konstatēts 91 jauns inficēšanās gadījums. Līdz ar to nav pamata straujai ierobežojumu mazināšanai.

Ko plāno ministrija

"Kultūras ministrijai šobrīd ir trīs mērķi – nepieļaut, lai šī medicīniskā krīze kļūtu arī par radošā darba krīzi, panākt no valsts finansiālu atbalstu krīzes pārvarēšanai, vadoties no atbildīgas pieejas sabiedrības solidaritātes konteksta, no krīzes mūsu nozarei jāiziet nevis nogurdinātai, asiņojošai, bet kā stiprākai, varošākai un jaunajiem apstākļiem piemērotai. Līdz 12. maijam ietekmēti vismaz 1600 pasākumi, ierobežota visu kultūras iestāžu darbība, ietekmēti 8322 nodokļu maksātāji, tai skaitā 1298 darba devēji un 11 637 darba ņēmēji. Šobrīd Kultūras ministrija strādā pie iziešanas stratēģijas nozarei, kurā svarīga ir gan zaudējumu kompensācija, gan dažādu papildus atbalsta mehānismu izstrāde," situāciju nozarē komisijas sēdē raksturoja Puntulis.

KM izstrādātie Ministru kabineta noteikumi par dīkstāves pabalstu pašnodarbinātām personām, kuras skārusi Covid-19 izplatība, tiek pilnveidoti un papildināti. Jaunākie papildinājumi nosaka, ka dīkstāves pabalstam Valsts ieņēmumu dienestā var pieteikties arī pašnodarbinātās personas, kuras nepilnā darba slodzē veic pedagoģisko vai radošo darbu, ja ienākumi no tā vidēji pēdējo 6 mēnešu laikā nepārsniedz minimālo mēneša darba algu – 430 eiro mēnesī, tajā skaitā valsts un pašvaldību iestādēs strādājošajiem, kuri veic pedagoģisko vai radošo darbu, un privātajā sektorā vai NVO strādājošajiem. Tāpat dīkstāves pabalstu varēs saņemt tās pašnodarbinātās personas, kuras ir darba devēji.

Pārrunājot iespējas kultūras iestādēm atsākt darbību pēc ārkārtējās situācijas radīto ierobežojumu atcelšanas, jāuzsver, ka lēmumu par to, vai valstī ieviesto ārkārtējo situāciju būs nepieciešams pagarināt arī pēc 12. maija, pieņems valdība, balstoties epidemiologu secinājumos par situācijas attīstību, vēsta KM. Ja ierobežojumi tiks pakāpeniski atcelti, KM uzskata, ka vispirms apmeklētājiem durvis varētu vērt muzeji, bibliotēkas un arhīvi, vienlaikus ievērojot drošības pasākumus. Sadarbībā ar Veselības ministriju tiek diskutēti risinājumi un izstrādāts sanitārais protokols – vadlīnijas institūciju apmeklētājiem un darbiniekiem. Līdzīga sanitārā protokola normas varētu reglamentēt profesionālo mākslas kolektīvu mēģinājumu norisi, kā arī tās būtu piemērojamas amatierkolektīvu darbībai.

Ņemot vērā, ka distancēšanās pasākumi aizvien tiks turpināti un arī vasarā plaši publiskie pasākumi, visticamāk, nedrīkstēs notikt, KM apsver apkopot pasākumu organizatoru iesniegtos datus un vērsties valdībā, prasot zaudējumu kompensāciju par Covid-19 krīzes dēļ nenotikušajiem vai atceltajiem kultūras pasākumiem. Kompensācija nepieciešama plašam kultūras norišu organizatoru lokam – valsts un pašvaldību iestādēm, (piemēram, muzejiem un kultūras centriem), valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, nevalstiskajām kultūras organizācijām un privātajiem komersantiem.

Papildus zaudējumu kompensācijai paredzēts ieviest vēl virkni atbalsta pasākumu kultūras sektoram. Tie varētu būt papildu līdzekļi dīkstāves pabalstu izmaksai Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) Radošo personu atbalsta programmā, valsts pasūtījumu veicināšana kultūras nozarē strādājošajiem, kā arī plānots sadarbībā ar Ekonomikas ministriju strādāt pie iekšējā tūrisma stimulēšanas.

Diskusijā ar radošajām savienībām ir aktualizēta ideja par īpašu plānu, kas sekmētu nozares izdzīvošanu un atkopšanos pēc krīzes. Plāna uzmetumu, ietverot gan idejas, gan praktiskos risinājumus, KM varētu izdiskutēt nozaru padomēs un piedāvāt tuvāko nedēļu laikā.

"Delfi" jau ziņoja, ka, lai sabiedrībai būtu skaidrība, kā iziesim no ārkārtējās situācijas un tās laikā noteiktajiem ierobežojumiem, Ministru kabinets lēmumu pieņems nākamnedēļ, pirmdien pēc valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes preses konferencē sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš atgādināja, ka bija uzdevis Krīzes vadības padomes sekretariātam nākt otrdien uz valdības sēdi ar analīzi un scenārijiem, kas būtu kā ceļa karte tam, kā mēs varētu iziet no ārkārtējās situācijas Covid-19 ierobežošanai, kas izsludināta līdz 12. maijam.

Soli pa solim risinot un pilnveidojot atbalstu Covid-19 izplatības dēļ izraisītās krīzes dēļ cietušajām nozarēm, valdošā koalīcija ir lēmusi par atbalstu zinātniekiem piecu miljonu eiro apmērā un drīzumā sola arī sarunu par jaudīgu atbalstu kultūras nozarei, kura ir viena no krīzes smagāk skartajām jomām. Tas secināms no koalīcijas politiķu teiktā pēc valdības partiju sadarbības

Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas vadītājs Raivis Dzintars teica, ka diskusijas par atbalstu kultūras nozarei vēl ir gaidāmas, jo tie soļi, kas ir sperti patlaban, ir tikai akūta ugunsgrēka dzēšana. Vēl pirmdienas vakarā Dzintaram bija paredzēta saruna ar kultūras ministru Nauri Puntuli (NA), jo esot absolūti skaidrs, ka kultūras joma ir viena no tām, kuru šī krīze un ārkārtējā situācija ir skārusi vissmagāk.

"Arī tad, kad būs noņemti formāli ierobežojumi un ārkārtējā situācija būs beigusies, paies vēl ilgs laiks, kamēr kultūras dzīve atjaunosies tāda, kāda tā bija līdz krīzei. Ir pilnīgi skaidrs, ka būs nepieciešami valsts pasūtījumi un ļoti mērķtiecīgi, jaudīgi atbalsta mehānismi kultūras nozarei un radošiem cilvēkiem. Šobrīd mēs vēl sadarbības sanāksmē detalizēti par to neesam runājuši, un tas varētu būt tuvāko sadarbības sanāksmju jautājums," teica Dzintars.

Uz precizējošu žurnālistu jautājumu par Kultūras ministrijas vēlmi prasīt kompensācijas par nenotikušiem pasākumiem Kariņš atbildēja, ka tas pirmdien netika apspriests, bet kultūras ministrs esot jau runājis ar finanšu ministru.

"Problēma ir saprotama, jo ar valdības rīkojumu ir aizliegti masu pasākumi un droši vien vēl kādu laiku būs, un no tā cieš mākslinieki. Domāju, ka tas ir aprēķināms, jo KM ir zināmi aprēķini, cik, piemēram, maksā uzturēt teātri. Ar šādiem aprēķiniem ir jāiet kultūras ministram uz finanšu ministra vadīto darba grupu, kur piedalās arī nozaru un uzņēmēju pārstāvji. Es sagaidu, ka mēs tur atrodam vienu gudru veidu, kā atbalstīt kultūras cilvēkus, kuriem darbība ir liegta valdības rīkojuma dēļ," paskaidroja valdības vadītājs.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 Uga Dumpis Alvis Hermanis Krišjānis Kariņš Kultūras ministrija Ministru kabinets Ministru prezidents Nauris Puntulis Raivis Dzintars Saeima
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form