Ap 20 hokeja fanu piektdienas rītā bija pulcējušies piketā pie Saeimas, prasot palielināt budžeta līdzekļus šim sporta veidam. Vairāki no piketētājiem bija tērpušies Latvijas hokeja izlases formas tērpos un līdzi paņēmuši arī hokeja nūjas, ķiveres un citu atribūtiku.
Piketētāji rokās turēja plakātus ar uzrakstiem "Atdodiet naudu sportam!", "Kur paliek akcīzes nodokļa 3% sportam!?".

Vienīgie deputāti, kuri uzskatīja par vajadzīgu iznākt pie piketētājiem, bija opozīcijā esošās Tautas partijas pārstāvji Andris Ārgalis un Aigars Kalvītis. Citi deputāti, dodoties uz darbu, izlikās piketētājus neredzam un nedzirdam.

Kalvītis, kurš ir arī Latvijas hokeja federācijas (LHF) valdes loceklis, sarunā ar BNS ironiski piezīmēja: "Kāpēc tā nauda jāatņem sportam un jāiztērē kaut kādām muļķībām? Visu laiku taču tā ir bijusi un nu pēkšņi tās vairs nav."

Piketējošais līdzjutēju kluba "Sarauj, Latvija" valdes priekšsēdētājs Juris Mednis BNS pauda, ka, viņaprāt, nav cilvēcīgi valstij atņemt naudu tai jomai, kas savulaik pirmā spodrināja Latvijas tēlu. "Gods un slava Latvijas policijai, kam nesen pielika algas, taču ar ko sports ir sliktāks? Kāpēc vieniem pieliek, bet otriem atņem," viņš sacīja. Mednis uzsvēra, ka policijai var nākties piešķirt vēl vairāk līdzekļus, jo naudas nepiešķiršanas gadījumā sportam "ielās var iziet visi tie bērni, kuriem tiks liegta sportošanas iespēja".

Kopā ar piketētajiem bija arī LHF preses sekretāre Laila Millere un ilggadējais LHF disciplinārās komisijas vadītājs un Ziemeļamerikā pašlaik spēlējošā Latvijas izlases hokejista Kaspara Astašenko tēvs Jānis Astašenko. Viņš sarunā ar BNS bija kodolīgs: "Man šitas viss ir piegriezies." Viņš teica, ka naudas atņemšanas gadījumā jauniešu hokejam var pienākt brīdis, kad treneri savus bērnus vedīs trenēties uz Saeimas zāli.

Pikets deputātu neatsaucības dēļ plānotās stundas vietā ilga tikai pusstundu. Piketētāji izklīda ap plkst. 9.

Mednis vēl pirms piketa BNS norādīja, ka valdība šā gada budžetā sportam nav piešķīrusi 3% no tabakas akcīzes nodokļa ienākumiem, kas būtiski apgrūtināšot arī LHF darbu. Pēc Medņa sacītā, federācijai ik gadu no tabakas akcīzes nodokļa pienācās 140 tūkstoši latu.

Mednis bažījās, ka samazinātie līdzekļi pavasarī Latvijas hokeja izlasei neļaušot pienācīgi startēt pasaules čempionātā, kas šogad notiks Somijā. "Kaut vai tāda vienkārša lieta - federācijai var rasties grūtības apmaksāt Irbes un Ozoliņa apdrošināšanu vai ceļu līdz čempionātam," sašutis bija fanu aktīvists. Pēc viņa teiktā, akciju morāli atbalsta arī hokeja federācija.

Premjers Einars Repše vienā no intervijām bija solījis budžetā iekļaut finansiālu atbalstu LHF tādā apjomā, kāds bija paredzēts Sporta spēļu atbalsta fondā, BNS pastāstīja iepriekš LHF preses sekretāre Laila Millere. Trīs procentus no tabakas akcīzes nodokļa bijis solīts sadalīt piecām sporta spēļu federācijām, kas ietilpa Sporta spēļu atbalsta fondā. "Pēc mūsu informācijas, LHF no šīs summas budžetā nav paredzēts ne santīms, tāpat ir citām federācijām," sacīja Millere.

Pēc Finanšu ministrijas aplēsēm, trīs procenti no tabakas akcīzes nodokļa varētu būt 672 000 latu, no kuriem LHF pēc sporta spēļu atbalsta programmas pienāktos 134 400 latu. Hokeja atbalsta programmā no šīs summas lielākā daļa - 86 000 latu - ir paredzēta nacionālajām izlasēm, 45 400 latu - jaunatnes hokejam un 3000 latu Latvijas čempionāta atbalstam.

Pazaudējot valsts finansējumu, hokejam Latvijā zudīs attīstības perspektīvas, uzskata LHF. Lai Latvijas valstsvienība pirms pasaules čempionāta aprīlī aizvadītu pārbaudes spēles ar Somijas, Kanādas un Šveices izlasēm, LHF esot nepieciešami 50 000 latu. Vēl 45 000 latu ir nepieciešams Latvijas jaunatnes meistarsacīkšu sešās vecuma grupās pabeigšanai, bet 15 000 latu federācija paredz iztērēt ārzemēs spēlējošo izlases dalībnieku ceļa izdevumu apmaksai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!