Holokausta piemiņa atgādina par nepieciešamību arī mūsdienās izzināt tā laika notikumus un izskaust antisemītismu un ksenofobiju, piedaloties Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas brīdī, uzsvēris Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Kā portālu "Delfi" informēja Valsts prezidenta kancelejā, piemiņas brīdī memoriālā ebreju genocīda upuriem Rīgā Vējonis atgādināja, ka holokausta noziegumi Latvijā ienāca no ārpuses līdz ar Otro pasaules karu, kas iznīcināja Latvijas valsti un tūkstošiem mūsu līdzcilvēku.

Prezidents aicināja turpināt holokausta vēstures lappušu iepazīšanu, pieminēt ebreju un visas Latvijas holokausta upurus: "Holokausta traģēdija ir atgādinājums arī šodien būt modriem. Ikdienā joprojām redzam, cik trausla ir izpratnes robeža par citām kultūrām un reliģijām."

"Diemžēl holokausts nenotika arī bez pašu līdzskrējējiem un noziegumu izpildītājiem, un šiem noziegumiem nav noilguma un attaisnojuma. Vissvarīgāk to apzināties mums – paaudzēm, kuras šīs šausmas nav pieredzējušas, jo vēl nebija dzimušas," teica Vējonis. "Tikpat svarīgi arī atcerēties tā laika varoņus – ebreju glābējus, kuri, neskatoties uz patiesām dzīvības briesmām sev un savām ģimenēm, holokausta laikā glāba līdzcilvēkus, kā arī saglabāt liecības un atmiņas par šiem drosmīgajiem cilvēkiem."

Ziņots, ka pirmdien Rīgā, Gogoļa ielā, noticis piemiņas brīdis, veltīts Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienai.

Piemiņas brīdis plkst. 12 tradicionāli notika vietā, kur 1941. gada 4. jūlijā nacistu atbalstītāji nodedzināja Lielo Horālo sinagogu kopā ar lūgšanas namā esošajiem cilvēkiem.

Vēstīts, ka padomju laikā Lielās Horālās sinagogas drupas tika nojauktas, un šajā vietā ierīkots skvērs.

1980. gadu beigās sinagogas atrašanās vietā tika veikti izrakumi, un vēlāk atklāts memoriāls, kas veido simboliskas dievnama sienas ar tajās iemūrētiem izrakumu laikā atrastiem sinagogas oriģinālā dekora elementiem.

2007. gadā šajā vietā tika atklāts piemineklis Žanim Lipkem un visiem Latvijas ebreju glābējiem holokausta laikā. Uz pieminekļa ir iemūžināti to 270 cilvēku vārdi, kuri, riskējot ar savu dzīvību, izglāba no nāves vairāk par 400 ebrejiem.

1941. gada 4. jūlijā tika nodedzinātas gandrīz visas Rīgas sinagogas. Ar šiem notikumiem sākās pati drausmīgākā lappuse Latvijas ebreju vēsturē – holokausts, tāpēc 4. jūlijs tika noteikts par Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienu, pieminot vairāk par 70 000 Latvijas ebreju, kas tika iznīcināti 1941.–1945. gadā nacistu okupētajā Latvijā.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Holokausts Raimonds Vējonis Valsts prezidents
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form