Vēlēšanu aktivitāte ir vairāk nekā divas reizes zemāka par to, ko Horvātijas iedzīvotāji izrādīja janvāra referendumā par pievienošanos ES, kad balsošanā piedalījās 43,5% balsstiesīgo. 20,7 % vēlēšanu aktivitāte ir viens no visu laiku zemākajiem ES rādītājiem, kopš Slovākijas EP deputātu vēlēšanām 2004.gadā, kad tajās piedalījās 17 % iedzīvotāju.
HDZ vadītā koalīcija vēlēšanās ieguva sešas no Horvātijai pieejamajām 12 EP deputātu vietām, koalīcijā esošie Sociāldemokrāti un to koalīcijas partneri ieguva piecas vietas, bet nacionāli orientētā kreiso Darba partija ieguva atlikušo pēdējo vietu.
Ievēlētie deputāti EP būs bez balsstiesībām līdz 1.jūlijam, kad Horvātija oficiāli kļūs par ES dalībvalsti. Līdz tam horvāti EP darbā piedalīsies kā novērotāji. Ievēlētie deputāti arī pienākumus pildīs tikai 12 mēnešus no piecu gadu mandāta, jo 2014.gada maijā tiks rīkotas jaunas EP kopējās vēlēšanas.
Horvātijas politiskie komentētāji zemo aktivitāti skaidro ar niecīgo vēlēšanu kampaņas aktivitāti medijos un krīzes iespaidā radušos entuziasma zudumu par dalību ES.
Savukārt Sociāldemokrātu ievēlētā deputāte Biljana Borzana izteicās, ka Horvātijas iedzīvotāji vēl nesaprot cik svarīgs ir EP, un kā tas ietekmēs cilvēku dzīves.
Latvijā 2004.gadā savās pirmajās EP vēlēšanās piedalījās 41,34% vēlētāju, bet 2009.gadā EP vēlēšanās piedalījās 53,7% iedzīvotāju, liecina Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas dati.
Jau ziņots, ka lai nodrošinātu atbilstību Lisabonas līguma noteiktajam deputātu skaita ierobežojumam līdz 751 un garantētu vietas arī Horvātijas deputātiem, EP martā pieņēma ierosinājumu par vietu sadalījuma maiņu pēc 2014. gada, kas noteica 12 ES dalībvalstīm, tai skaitā Latvijai, pēc nākamajām EP vēlēšanām zaudēt vienu deputāta vietu, un nevienai dalībvalstij deputātu skaitu nepalielināt.
