Jelgavas tiesa diviem nepilngadīgiem skolēniem piespriedusi 100 un 40 stundu piespiedu darbu par pagājušā gada 22.novembrī izdarīto viltus zvanu uz tālruņa numuru 112 par it kā skolā ievietotu spridzekli, piektdien ziņo laikraksts "Neatkarīgā".
Jaunieši atzīst, ka tā būs nopietna mācība un lēmums netiks pārsūdzēts, jo viņi savu vainu ir atzinuši un sapratuši nodarīto, par ko vaina jāizpērk.

Pērn 22.novembrī Jānis nolūkā pārtraukt mācību iestādes darbu, atrodoties Jelgavas 4.vidusskolas pagalmā, paņēma no Andra mobilo telefonu, piezvanīja uz 112 un paziņoja, ka skolas telpās ievietots spridzeklis. Nekavējoties skolā ieradās policisti, pašvaldības policisti, ātrās medicīniskās palīdzības darbinieki un pretterorisma grupas Omega darbinieki.

Skolēnus un pedagogus evakuēja, bet spridzekli neatrada. Atbildīgajiem dienestiem kopējais nodarītais materiālais zaudējums ir 225,76 lati.

Jāni un Andri apsūdzēja pēc Krimināllikuma panta par huligānismu jeb rupju sabiedriskā miera traucēšanu, kas izpaužas acīm redzamā necieņā pret sabiedrību vai bezkaunībā, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot cilvēku mieru, iestāžu vai uzņēmumu un organizāciju darbu, kā arī pēc Krimināllikuma panta par noziedzīga nodarījuma atbalstīšanu un veicināšanu.

Tiesnese Irīna Freimane nolasīja spriedumu, kurā Jānim piespriestas 100 stundas piespiedu darba, bet Andrim – 40 stundu piespiedu darba, kā arī Jānim būs jāatmaksā dienestiem nodarītais zaudējums – 198,30 latu Valsts policijai un 27,46 lati Jelgavas neatliekamās medicīniskās palīdzības stacijai.

No katra jaunieša piedzīs arī 23,10 latus valsts labā par tiesas izdevumiem. Tiesnese vairākkārt jauniešiem uzsvēra, cik nopietnas ir viņu bezatbildīgās rīcības sekas, un piekodināja godam izpildīt uzlikto sodu, jo pretējā gadījumā divas nenostrādātās darba stundas aizstās ar vienu dienu aresta.

Paši jaunieši neslēpa, ka sākotnēji nav padomājuši par šādas rīcības nopietnību, jo gribējuši uzzināt, kas notiek, kad paziņo par spridzekli skolā. "Mums tajā dienā pat nebija nekādu kontroldarbu, no kuriem vēlējāmies izvairīties. Neticējām, ka iespējams atrast zvanītāju, kurš lietojis mobilā telefona priekšapmaksas karti. Kad manās mājās ieradās Kriminālpolicijas darbinieki, sapratu, cik tas ir nopietni," "Neatkarīgajai" atzinis Jānis.

Laikraksts vēlējies noskaidrot, cik bieži viltus zvanus fiksē un cik lietas nonāk līdz tiesai, taču tas nav bijis iespējams. Valsts policijā skaidrojuši, ka šādu informāciju apkopo Iekšlietu ministrijas preses centrs, bet Iekšlietu ministrijas preses centrā savukārt atbildējuši, ka tas būtu jādara Valsts policijai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!