Kājāmgājēji uz Krievijas un Latvijas robežas savu kārtu šķērsot robežu zem klajas debess gaida vairākas dienas. Krievijas un Eiropas Savienības pilsoņiem robežu izdodas šķērsot salīdzinoši ātri un atsevišķā rindā, bet ukraiņus, kuri brauc prom no Krievijai pievienotajām teritorijām, Krievijas robežsargi izlaiž burtiski vien dažus dienā – rindā uz izkļūšanu no valsts gaida simtiem cilvēku. Portāls "rus.delfi.lv" aprunājies ar dažiem bēgļiem un brīvprātīgajiem, kuri viņiem palīdz. Vairāku cilvēku vārdi rakstā mainīti drošības apsvērumu dēļ.
Ar autobusu cilvēki nokļūst līdz robežai un tur tiek izlaisti, bet cits autobuss jau viņus gaida otrā pusē. Taču līdz šim autobusam vēl jānodzīvo: jāpavada vairākas dienas rindā zem klajas debess, nakšņojot tieši uz ielas. Cilvēki guļ uz kartona, apmalēm, vaskadrānas, turklāt daudzi pat nav paņēmuši līdzi termosu.
Organizācijas "Rubikus" brīvprātīgie, kuri palīdz ukraiņiem izbraukt no Krievijas uz Eiropu, stāsta, ka, gaidot rindā, jau miruši divi cilvēki, no kuriem vienā gadījumā 80 gadus veca sieviete mirusi Krievijas-Latvijas robežpunktā "Ubiļinka"- "Grebņeva".
To cilvēku "Telegram" čatos, kuri atrodas robežpārejas punktos, arī klīst baumas par nāves gadījumiem – tiek stāstīts vēl par vienu atgadījumu, kad Krievijas un Igaunijas robežpunktā "Kuničina Gora" kāda sieviete gados esot mirusi no insulta. Portālam "rus.delfi.lv" gan neizdevās iegūt apstiprinājumu vai noliegumu informācijai par nāves gadījumiem.
"Uz robežas ir elle, un ellē – cilvēki," saka brīvprātīgā Svetlana Vodolazskaja. "Krievijas robežpunkti laiž cauri burtiski dažus cilvēkus dienā – "Buračkos" jau reāli ir humānā katastrofa," viņa uzsver.
Viņa arī publicējusi lapiņas fotogrāfiju, uz kuras cilvēki pierakstījušies rindā, lai šķērsotu robežu "Buračkos": pa kreisi – grupas numurs, pa labi – cilvēku skaits grupā.
"Prasījās pasildīties mašīnās"
"Tur nekā nav, nekādas palīdzības, tikai telts, kas apvilkta ar polietilēnu. Tagad mamma un vēl viena sieviete devās turp, tur ir kaut kāds paklājiņš, uz kura var pagulēt," saka Alīna. Viņa patlaban atrodas Latvijā, bet viņas 63 gadus vecā mamma, kas pie viņas brauc no "Luhanskas tautas republikas", iestrēgusi "Ubiļinkas" robežpunktā.
"Vakar (saruna notika 2. oktobrī ap pulksten pieciem pēcpusdienā – red.piez.) viņus izsēdināja no autobusa, viņi izveidoja 15 cilvēku grupu. Ap pulksten 21 aizgāja grupa ar numuru 71, bet šodien jau no pulksten septiņiem rītā 76. numurs nevar ieiet. Mammai atkal priekšā nakts uz ielas... Tur ir diennakts veikals, taču tas strādā vienīgi līdz diviem naktī, viņi vakar mitinājās tur uz grīdas, bet pēcāk gāja prasīties pie visiem mašīnās. Rīta pusē kāds vīrietis esot ielaidis pasildīties savā vieglajā auto".
Nedaudz vēlāk Alīna uzraksta, ka sazvanījusies ar mammu un tā pateikusi, ka situācija nedaudz mainījusies uz labo pusi – atbraukuši brīvprātīgie, sākuši izvietot teltis. "Viņi izsniedz karstus dzērienus un cepumus, ir matrači, uz kuriem var pagulēt un atpūsties. DUS bez maksas ļauj aiziet uz tualeti. Un arī rinda beidzot aizgāja – lai gan šonakt viņi vēl būs turpat".
Pulksten 19.30 rindā gaidošo čatā ierakstīts, ka ir palaista grupa numur 79. Astoņos notikusi robežsargu maiņa – un viss atkal apstājies. Četros naktī Alīna uzrakstīja, ka grupa, kurā ir viņas mamma, četras stundas jau tur pie barjeras. Cilvēki lūdzas, lai viņus ielaiž ēkā, bet viņiem atbild, ka tas nav paredzēts.
Viņi pārkāpa noteikumus – četras stundas nelaiž nevienu
"Šī vienkārši ir koncentrācijas nometne. Brālīga mīlestība darbībā," saka Diāna, kura patlaban ir Rīgā, bet naktī no 1. uz 2. oktobri šķērsojusi robežu "Šumilkinas" robežpunktā uz Igaunijas robežas. Viņai ieteikuši braukt turp, jo rinda ir īsāka nekā uz robežas ar Latviju.
"Mēs atbraucām līdz robežai agrā 29. septembra rītā. Tur bija jau daudz mašīnu un mēs pierakstījāmies gājēju rindā ar 452. numuru. Mēs Braucām ar autobusu no Ukrainas, no Luhanskas apgabala. Mašīnu rinda faktiski nekustējās. Gājēju rinda raitāka bija naktī. Cilvēki izklāja kartona kastes, lai uz tām naktī gulētu. Rindā bija veci cilvēki, invalīdi, grūtnieces, jaundzimušie. Daži cilvēki ar bērniem gulēja DUS uz grīdas," viņa stāsta.
Pēc viņas teiktā, robežsargi praktizējuši "kolektīvo sodīšanu" – ja kāds pie robežkontroles punkta pārkāpis līniju, ko šķērsot nedrīkst, rindu apturēja uz četrām stundām un nevienu cauri nelaida.
Otrā robežas pusē viņus gaidījuši igauņu brīvprātīgie. "Tur jau ir istaba ukraiņu bēgļiem ar ēdienu, karstiem dzērieniem un guļvietām. Krievijas pusē nav nekā," viņa stāsta.
Nopirka tūristu paklājiņus un brauca palīdzēt
Jau nākamajā dienā pēc tam, kad Diāna bija šķērsojusi robežu, situācija "Šumilkinā" nedaudz uzlabojusies, pateicoties tam, ka cilvēki nav palikuši vienaldzīgi.
Irina dzīvo Krievijā, netālu no šī robežpunkta. Uzzinājusi par dramatisko situāciju, kurā uz robežas nonākuši bēgļi, viņa savākusi naudu, nopirkusi ēdienu un tūristu paklājiņus teltīm, un braukusi palīdzēt.
"Šodien (saruna notiek 2. oktobra vakarā – red.piez.) "Šumilkinā" vismaz visus pabaroja, cilvēki ir paēduši. Ļoti grūti saprast, cik šobrīd cilvēku ir rindā, jo viņi rindu pamet un dodas pasildīties DUS. Laikam pēdējā grupa ir ar numuru 95. Un cilvēki visu laiku vēl ierodas. Jaunpienācēji domā, ka ātri varēs šķērsot robežu. Pleskavas un Latvijas brīvprātīgie no rīta organizēja autobusu no Daugavpils, taču jau vairs neviens netic, ka tas būs par brīvu, tāpēc, ka te jau daži cenšas cilvēkiem piedāvāt autobusus par lielu naudu," viņa stāsta.
Tūristu paklājiņus un pledus viņa izdalījusi cilvēkiem pie uzpildes stacijas. Taču to visiem nav pieticis. "No Pleskavas cilvēki ved vēl," viņa cerīgi saka.
Kā palīdzēt, esot Latvijā?
Aizbraukt no Krievijas uz Eiropu ukraiņiem palīdz starptautiska organizācija "Rubikus". Uz robežas Latvijas pusē palīdz biedrība "Tavi draugi".
Organizācija "Young Folks" Rīgas autoostā atvērusi brīvprātīgo punktu, kurā palīdz tranzīta bēgļiem. Viņiem visiem nepieciešama kā nauda, tā jauni brīvprātīgie, jo slodze tagad krasi pieaugusi.
Ja jūs esat Krievijā vai jums ir iespēja šķērsot robežu, varat vienkārši atvest uz robežu siltas lietas.