Uzsverot, ka patlaban Latvijā plaši izplatīts ir viedoklis tikai par vienas kompānijas priekšrocībām e-valdības risinājumos, Šteinmanis kā piemēru minēja šopavasar Rīgas mēra Gundara Bojāra sacīto par 13,4 miljonu latu vērto e-pilsētas projektu, kura realizētājs varētu būt firma "Microsoft". Jau šogad pašvaldības budžetā informācijas tehnoloģijām (IT) atvēlēti 3 miljoni latu, no kuriem puse tiks datortehnikas iegādei un tehniskās infrastruktūras attīstībai. Kā varētu tikt izlietoti atlikušie 10,4 miljoni no pieminētajiem 13,4, nav teikts izstrādātajā e-pilsētas vīzijā - vienīgajā pieejamajā dokumentā, kas ieskicē Rīgas pārtapšanu par e-pilsētu, ziņoja laikraksts "Diena".
"IBM Latvija" pārstāvji uzskata, ka, veidojot e-pārvaldi, svarīgākā tās sastāvdaļa nav aparatūra, bet gan programmnodrošinājums, kas ļauj apvienot dažādas informācijas integrētu apriti. Taču masu medijos, kā arī no atsevišķu speciālistu puses izskan viedoklis, kas risinājumu saista ar patentētu, viena piegādātāja programmatūru, uzsver Šteinmanis.
Aizbildinot tikai viena piegādātāja izvēli, tiek apgalvots, ka tad tas arī būtu pilnībā atbildīgs un varētu garantēt sekmīgu risinājuma funkcionēšanu. Taču līdz ar to milzīgi līdzekļi tiks tērēti piegādātāja licenču apmaksāšanai un arī turpmāka šī projekta attīstība būs saistīta tikai ar šo vienu piegādātāju, uzskata "IBM Latvija" pārstāvji.
Sekas tam būšot pakļaušanās viena piegādātāja cenu diktātam un viena ražotāja ierobežotajām iespējām. Informācijas tehnoloģiju jomā nepārtraukti notiek izmaiņas līdz ar to slēgtai sistēmai nebūšot iespējams operatīvi reaģēt uz jauninājumiem, kā arī - tas varētu palielināt uzturēšanas izmaksas.
"IBM Latvija" pārstāvji minēja arī citu valstu praksi, piemēram, Lietuva un Igaunija ir pieņēmušas lēmumu būvēt e-valdību, izmantojot atvērtos standartus. Vācijas valdība noslēgusi līgumus par LINUX izmantošanu informācijas aprites nodrošināšanā. Somijā un Ungārijā valdības portāli tiek darbināti ar atvērto standartu palīdzību. Tendence izmantot atvērtos standartus kļūstot arvien izplatītāka visā pasaulē.
Kā teica Šteinmanis, nav svarīgi, kādu programmu izmanto lietotājs, mērķis ir, lai viņa sūtītie dokumenti sasniegtu konkrēto valsts reģistru. Vienotā valsts portāla uzdevums ir integrēt visus datus, programmas, lietotājus. Arī pašlaik vairākas valsts iestādes Latvijā izmantojot UNIX operētājsistēmu un tās serverus.