“Kam tas ir izdevīgi? Tiem, kas vēlas privatizēt pašvaldību radītās un uzturētās struktūras – siltumapgādes uzņēmumus, siltumtīklus, ūdensapgādes sistēmas un citus,” bažas pauž LPS padomnieks Paulis Barons.
“Pašvaldības daļu ne vienmēr izdodas lēti privatizēt, kā to rāda nesenais “Rīgas siltuma” piemērs, toties to var iespēt ar valsts īpašuma privatizācijas shēmām, sevišķi, ja izmanto nesen pieņemto Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumu,” norāda Barons.
Arī Tieslietu ministrija savā atzinumā par regulēšanas koncepciju izsaka bažas, ka centralizēta lēmumu pieņemšanas procedūra var radīt negatīvu ietekmi uz reģionu attīstību, norāda LPS. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Māris Kučinskis gan Ministru kabineta komitejas sēdē teica, ka, ja kaut kas nebūs īsti labi, pēc pāris gadiem to varēs palabot.
“Tagad jau ierēdņiem būs darba pilnas rokas, jo atbilstoši Ministru kabineta komitejas atbalstītajam koncepcijas modelim būs jāgroza likumi par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem, par pašvaldībām, enerģētikas likums, varbūt arī citi likumi un ar tiem saistītie likumdošanas akti,” piebilst Barons.
Ministru kabineta komiteja pirmdien atbalstīja koncepcijas projektu par efektīva un Latvijas situācijai vislabāk atbilstoša sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas modeļa izveidi. Šī koncepcija paredz likvidēt pašvaldību regulatorus un visas astoņas to funkcijas turpmāk uzdot vadīt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai no Rīgas.
Ministru kabineta komitejas sēdē jau Valsts kanceleja vērsa uzmanību uz faktu, “ka šāda koncepcija sašaurina pašvaldību autonomās funkcijas”, jo nav zināms, ”kādā veidā tiks nodrošināta pašvaldību autonomo funkciju izpilde”, informē LPS.