Iecerei par parlamenta virzītu ES komisāru ir iespēja gūt Saeimas vairākuma atbalstu
Foto: F64

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sagatavoto likumprojektu par Eiropas Savienības (ES) komisāra amata kandidāta izvirzīšanas kārtības izmaiņām varētu atbalstīt arī politiskā apvienība "Saskaņas centrs" (SC), savukārt nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) to varētu "nopietni apsvērt".

Ja šie politiskie spēki atbalstīs ZZS likumprojektu, kas paredz, ka Saeima apstiprina ES komisāra amata kandidātu, tad tam būs parlamenta vairākuma atbalsts.

VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars sacīja, ka, pēc viņa domām, ZZS priekšlikums ir "nopietnas apsvēršanas vērts". Tomēr par šo jautājumu vēl ir nepieciešamas diskusijas. Vienlaikus politiķis atzīst, ka ir "visnotaļ loģiska pieeja" parlamentārā valstī stiprināt parlamenta nozīmi būtiskos jautājumos. Par iespējamām kandidatūrām ES komisāra amatam nacionālā apvienība vēl neesot spriedusi.

Citi koalīcijas politiskie spēki ZZS priekšlikumu neatbalsta, tomēr saredz citas iespējamas izmaiņas ES komisāra amata izvirzīšanai.

"Vienotības" frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis pauda viedokli, ka pašreizējā ES komisāra kandidāta izvirzīšanas kārtība nebūtu maināma, bet iespējams uzlabot procesu. Piemēram, tas varētu būt valdības, nevis Ministru prezidenta lēmums, kuru izvirzīts par ES komisāru.

Zaķis arī norādīja, ka par komisāru balso Eiropas Parlaments, tātad arī Latvijas deleģēti cilvēki, līdz ar to par šo jautājumu balsojums Saeimā nebūtu nepieciešams. ZZS likumprojekts "Vienotības" frakcijā pārrunāts vēl netika, piebilda Zaķis.

Tikmēr Reformu partija (RP) pirmdien koalīcijai plāno piedāvāt komisāra kandidāta nominēšanas kārtību, kas paredz lēmuma pieņemšanā iesaistīt plašāku institūciju loku, iepriekš stāstīja RP frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Demiters.

Politiķis norādīja, ka pašlaik nevar sīkāk komentēt gaidāmos priekšlikumus. Frakcijas viedoklis paredz neatbalstīt ZZS iesniegto iniciatīvu šajā jautājumā, taču politiskais spēks piekrīt ZZS, ka pašreizējā kārtība nav optimālākā. RP turpina vērtēt citu valstu pieredzi, lai sagatavotu savus ierosinājumus, skaidroja Demiters.

Neatkarīgo deputātu līderis Klāvs Olšteins norāda, ka premjera tiesības nominēt komisāra kandidātu ir viens no apliecinājumiem, ka "mēs tiešām gribam valdības vadītājam uzticēt lielāku atbildību par lēmumu pieņemšanu". Olšteins atsaucas uz publiski paustajiem ierosinājumiem par Ministru prezidenta varas palielināšanu.

Neatkarīgais deputāts norāda, ka nav pamata veikt kardinālas izmaiņas pašreizējā procedūrā, un Valsts prezidenta Andra Bērziņa izteikumi liecina, ka valsts augstākā amatpersona it kā ir atteikusies no tiesībām nominēt ES komisāru. Pie frakcijām nepiederošie deputāti gan vēl nav apsprieduši jautājumu par ES komisāra nominēšanas procedūru, piebilda Olšteins.

Savukārt opozīcijā esošais SC "ar lielu varbūtības pakāpi" varētu atbalstīt ZZS rosinātas izmaiņas, teica SC frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins. Viņš uzskata, ka komisāra izvirzīšanas kārtība jāmaina, jo tā patlaban neapmierina arī daļu iedzīvotāju.

Pēc Agešina domām, Saeimai ir iespēja skaidri noteikt ES komisāra amata kandidāta izvirzīšanas kārtību.

Jau vēstīts, ka ZZS deputāti iesnieguši Saeimas Prezidijam likumprojektu, kas paredz, ka Saeima apstiprina ES komisāra amata kandidātu, informēja ZZS pārstāve Ilona Jurševska.

Savukārt Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš SC Saeimas frakcijas vārdā ir nosūtījis atklāto vēstuli Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, kurā aicina viņu iesaistīties Latvijas kandidatūras ES komisāra amatam nominēšanas procedūrā un nosaukt konkrēto kandidātu, informēja SC.

Source

LETA

Tags

Andrejs Elksniņš Dzintars Zaķis Edmunds Demiters Eiropas Parlaments Eiropas Savienība Ilona Jurševska Klāvs Olšteins Raivis Dzintars Reformu partija Saeima Zaļo un zemnieku savienība TB/LNNK Valērijs Agešins Vienotība VL-TB/LNNK
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form