Pirmdien notika Rīgas brīvostas plānotā pieejas kanāla kuģu ienākšanai Rīgas ostā rekonstrukcijas ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojuma sabiedriskā apspriešana.
Iedzīvotāji asi kritizēja ieceri kanāla rekonstrukcijas vajadzībām izrakt 14 miljonus kubikmetru grants, kā arī to, ka šāda rakšana ilgtu vairāku gadu garumā. Tāpat tika kritizēts novērtējumā izteiktais secinājums, ka viļņu paaugstināšanās par 20 centimetriem būtiski neietekmēs krasta līniju, jo bieži ūdens līmeņa pacelšanās laikā līdz kritiskajam līmenim paliekot vien pieci centimetri. Nepieņemams iedzīvotājiem arī šķiet fakts, ka daļa no izraktās grunts tiks novietota pie Rietumu mola.
Tāpat neesot novērtēta ietekme uz ainavu, kā arī esot redzama absolūta nevēlēšanās domāt par iespējamajām gruntī esošajām vēstures liecībām, kuras būtu jāsaglabā.
Arī kuģu skaļie signāli ienākot ostā neesot pieņemami, tāpēc tie esot jāaizliedz.
Pirms iedzīvotāju viedokļu izteikšanas ar veiktajiem pētījumiem iepazīstināja Jānis Rāzna no inženieru biroja SIA "Kurbada tilti", kā arī starptautiskā vides konsultāciju uzņēmuma "Estonian, Latvian&Lithuanian Environment" (ELLE) pārstāve Aiga Kāla.
Rāzna skaidroja, ka pabeigta ir projekta izpēte un nākotnes solis būs skiču projekta veidošana. Viņš skaidroja, ka, ja pašlaik kanāls ir 100 metru plats, tad pēc būvniecības pirmās kārtas tas būs 135 metrus plats, bet pēc otrās - 170 metrus plats. Viņš arī norādīja, ka mola rekonstrukcija jāveic vienlaikus ar kanāla rekonstrukciju.
Kāla, iepazīstinot ar ietekmes uz vidi novērtējumu, skaidroja, ka izraktā grunts tiks novietota trīs vietās - vecajā jūras izgāztuvē, jaunajā jūras grunts glabātuvē, kā arī daļa - ap 2-3 miljoni kubikmetru grunts - tiks novietoti pie Rietumu mola.
Viņa skaidroja, ka pēc projekta realizācijas nedaudz samazināšoties Daugavas straumes ātrums, palielināsies viļņu augstuma par apmēram 20 centimetriem, kas var izraisīt krasta noskalojumus, tāpēc esot jāveic regulārs krasta monitorings. Tāpat projekta realizācija radīšot vērā ņemamus zaudējumus zivsaimniecībai tieši rakšanas darbu laikā, tāpēc esot jādomā par kompensācijām. Vienlaikus Kāla atzina, ka nav prognozējama būtiska ietekme uz programmas "Natura 2000" dabas lieguma zonām - Mīlestības saliņu un Daugavgrīvu.
Jau ziņots, ka brīvosta paredz pieejas kanāla kuģu ienākšanai Rīgas ostā rekonstrukciju, kas nepieciešama, lai nodrošinātu lieltonnāžas kuģu ar kravnesību līdz 130 000 dedveita tonnu, "Aframax" klases tankkuģu un 175 000 tonnu kravnesības kravas kuģu ienākšanu un apkalpošanu Rīgas ostā, kā arī drošu kuģu satiksmi, samazinot kuģošanas negadījumu iespējamību.
Rīgas ostas galvenā kuģu ceļa padziļināšanas darbus tiek plānots veikt divās kārtās. Kuģu ceļa daļu no pieņemšanas bojas līdz Rīnūžiem (piestātne MKR-1) plānots padziļināt līdz 17 metriem, jo pie Krievu salas plānots izbūvēt dziļūdens piestātnes. No Rīnūžiem (piestātne MKR-1) līdz piestātnei KS-34 kuģu ceļu plānots padziļināt līdz 15 metriem.
Padziļināšanas darbus plānots veikt divos posmos. Pirmais posms - kuģu ceļa no pieņemšanas bojas līdz piestātnei KS-34 padziļināšana līdz 15 metriem -, un tā plānotais realizācijas laiks ir no 2012.gada līdz 2014.gadam. Otrajā posmā - kuģu ceļš no pieņemšanas bojas līdz Rīnūžiem (piestātne MKR-1) - ceļš tiks padziļināts līdz 17 metriem. Posma realizācijas laiks ir no 2014.gada līdz 2018.gadam.
Jau ziņots, ka biedrība "Koalīcija dabas un kultūras mantojuma aizsardzībai" ir pret Rīgas brīvostas iecerēto projektu "Pieejas kanāla kuģu ienākšanai Rīgas ostā rekonstrukcija".