Iedzīvotāji izteikuši šaubas, vai apbūve kāpu aizsargjoslā satiksmes ministram Aināram Šleseram (LPP) piederošajā zemesgabalā Upes ielā 1a ir atbalstāma.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Zemesgabala detālpānojuma projekta sabiedriskās apspriedes laikā iedzīvotāji uztraucās par to, vai jaunā apbūve nepārsniegšot iepriekšējo kempinga mājiņu robežas, vai tās dēļ netiks izcirsti koki un vai šādu ēku būvniecība kāpu aizsargjoslā vispār ir atļauta.

Kā apspriedes laikā norādīja detālplānojuma projekta autors Edgars Bērziņš, detālpānojums izstrādāts ar mērķi radīt priekšnoteikumus savrupmāju apbūvei. Tas piedāvā šo kāpu aizsargjoslu precizēt, izslēdzot to no zemes gabala.

Saskaņā ar Jūrmalas attīstības plānu zemesgabals atrodas jauktas atpūtas un dzīvojamā teritorijā, turklāt aptuveni ceturtā daļa teritorijas aizņem krasta kāpu aizsargjosla. Šajā teritorijā Šlesers ieplānojis būvēt platības ziņā apjomīgāko ēku.

Bērziņš uzskata, ka šādi noteikts teritorijas zonējums, kas būvniecību aizliedz, esot kļūdains, jo ēkas šeit atradušās arī iepriekš.

Kā pastāstīja pilsētas galvenā plānotāja vietniece Rita Ansule, pilsētas attīstības plāns pieņemts 1995.gadā, taču šajā vietā jau 70.gados esot uzbūvētas kempinga mājiņas. Šo pilsētas noteikto aizsargjoslu ir iespējams koriģēt, kas arī paredzēts detālplānojuma izstrādes gaitā.

Bērziņš norādīja, ka, uzsākot teritorijas plānošanu, šajā teritorijā atradās 47 būves ar apbūves blīvumu 13,5% apmērā. Plānojumā apbūves blīvumu paredzēts samazināt līdz 12%.

Teritorijā, kur atradīsies vislielākā ēka, skuju koku tikpat kā neesot, šeit pārsvarā augot lapu koki. Kopumā ēku būvniecības dēļ būs jānocērt sešas priedes, taču nocirsto lapu koku būšot daudz vairāk.

Apspriedes laikā Šlesera kaimiņš pauda bažas, ka jaunās ēkas varot aizsegt skatu uz saulrietu, tāpēc interesējās, kāds būšot ēku izvietojums un augstums. Kā atzina Bērziņš, maksimālais ēku augstums šajā zemesgabalā noteikts 12 metru, paredzot trīs stāvu apbūvi.

Kā izteicās Iedzīvotāju konsultatīvās padomes pārstāvis Tālivaldis Keivs, visi gribot sakārtot Jūrmalu, tikai nav īsti saprotams, kāpēc tā jāsakārto uz zaļās zonas rēķina. Pilsētas vadībai vajadzētu aicināt valdību izstrādāt likumu, kas pieļauj zemes atpirkšanu no īpašniekiem, kā arī vajadzētu nojaukt pilsētas zaļajā zonā jau uzbūvētās ēkas, uzskata Keivs.

Jau ziņots, ka bijušo kempingu "Pumpuri" ar zemi 2,3 hektāru platībā Upes ielā 1a Jūrmalas dome pārdeva 90.gadu vidū, vēlāk to iegādājās Šlesers. Vairākus gadus Šleseru ģimene kempinga mājiņās par saviem līdzekļiem rīkoja vasaras nometnes maznodrošinātiem bērniem un bērnunamu audzēkņiem.

Kā norādījis Šlesers, viņš šeit iecerējis veidot ģimenes īpašumu, uzbūvējot uz tā māju ģimenei. Pašlaik viņš neplāno būvēt vairākas mājas, bet nākotnes perspektīvā tas varētu notikt ģimenes vajadzībām. Izstrādājot detālplānu, viņš vēloties paredzēt, ka tās varētu būvēt, piemēram, pēc desmit gadiem. Pirmā māja tiks būvēta pēc nepieciešamo saskaņojumu veikšanas, savukārt pārējās esot laika jautājums.

Sabiedriskā apspriešana zemesgabalam Upes ielā 1a ilgs līdz 21.decembrim.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form