Iedzīvotāji uzskata, ka Saeimas ārkārtas vēlēšanas Latvijas politisko vidi nav mainījušas
Foto: DELFI

Jautāti, ko ārkārtas - 11.Saeimas - vēlēšanas mainīja Latvijas politiskajā vidē, visbiežāk jeb 41% gadījumu aptaujātie norāda, ka nesaskata nekādas pārmaiņas, liecina jaunākā "DNB Latvijas barometra" pētījuma rezultāti.

Turklāt katrs ceturtais aptaujātais jeb 25% atzīmē - cilvēki vairs netic, ka Saeimas atlaišana ir veids, kā uzlabot politisko situāciju valstī, bet katrs piektais aptaujātais jeb 20% uzskata, ka politiķi mazāk domā par valsts nākotni, bet vairāk par savu.

Tikai 4% aptaujāto uzskata - pēc Saeimas ārkārtas vēlēšanām valstī mazinājusies korupcija un bagātu cilvēku ietekme uz politiskajiem lēmumiem.

Vienlaikus pētījuma rezultāti liecina, ka pārliecinošs vairākums aptaujāto Latvijas iedzīvotāju - 86% - uzskata, ka viņiem ir ļoti maz iespēju kontrolēt politiķu darbību. Tikai 11% domā, ka viņiem ir šādas iespējas, bet atlikušajiem respondentiem nav skaidra viedokļa. Turklāt, salīdzinot ar 2013.gadu, šogad būtiskas izmaiņas iedzīvotāju vērtējumā nav novērojamas.

"Pētījuma rezultāti liecina par pamatīgu vilšanos 2011.gadā Valda Zatlera ierosinātajā Saeimas atlaišanā. Iespējams, ka, balsojot par 10.Saeimas deputātu "sūtīšanu mājās", daļa vēlētāju jutās kā patiesi paņēmuši valsts stūri savās rokās. Tomēr ilgākā laika posmā vairumam iedzīvotāju nākas vien atzīt savu politisko bezspēcību un piekrist, ka Latvijā ir maz iespēju kontrolēt politiķu darbību. Turklāt ceturtā daļa aptaujāto atzīst, ka cilvēki vairs netic, ka Saeimas atlaišana ir veids, kā uzlabot politisko situāciju valstī. Jautājums, vai kontroles iespēju patiesi ir tik maz, pelna plašāku diskusiju," komentē sabiedriskās politikas centra "Providus" pētnieks Valts Kalniņš.

Lūgti norādīt galvenos aspektus, ko viņi ņem vērā, izvēloties, par ko balsot vēlēšanās, vairāk nekā trešdaļa aptaujāto atzīmēja, ka vērtē partiju līderus (36%) un deputātu kandidātus (35%), tostarp viņu līdzšinējo darbību. Salīdzinoši bieži aptaujātie norāda, ka izvēlas tās partijas vai politiķus, kuri nav "sasmērējušies" (publiski izgāzušies, pārkāpuši likumu, vainoti korupcijā u.c.) (29%). Interesanti, ka tikai 6% aptaujāto apgalvo, ka, balsojot vēlēšanās, ņem vērā politisko spēku aktivitātes priekšvēlēšanu kampaņu laikā (reklāmas, pasākumus utt.).

"Vēlētājs, dodoties uz vēlēšanām, vēl joprojām kā galveno nevērtē, ko partija darīs un kādu politiku realizēs, bet gan atsevišķu personību labo gribu un stāju. Partija netiek uztverta kā vienots mehānisms, kuram ir jārealizē tas, kas ir solīts. To var attiecināt arī uz Saeimas atlaišanu. Vēlētājs neizvērtēja, ko sola viena steigā radīta partija bez savas reālas ideoloģijas, ar gadījuma rakstura cilvēkiem un politiskās karjeras veidotājiem, bet deva savu uzticības mandātu tāpēc vien, ka Valsts prezidents bija atļāvies šādu it kā drosmīgu, tiesa, vienlaikus paša kancelejas birokrātu rosinātu soli. Rezultāts - neticība Saeimas atlaišanas efektivitātei," norāda Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras vadītāja Ilga Kreituse.

"DNB Latvijas barometrs" ir atzīts ikmēneša socioloģiskais pētījums, kurā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgās jomās. Vienlaikus iedzīvotājiem ikreiz tiek uzdots pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo sabiedrības vispārējā noskaņojuma izmaiņas.

Source

LETA

Tags

11. Saeima DNB Latvijas barometrs Valsts prezidents
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form