Vairākus interneta foruma lietotājus satraukusi neplānota karavīru kaujas gatavības pārbaude Latgalē, kas norisinājās naktī uz trešdienu. Lietotāji izsaka versijas, ka tas saistīts ar Krievijas bruņoto darbību netālu no valsts robežas, tikmēr Aizsardzības ministrija (AM) ir izvairīga – pārbaudes notiekot regulāri.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Uz jautājumu, vai neplānota karavīru kaujas gatavības pārbaude Latgalē saistīta ar to, ka Krievijas bruņotie spēki rietumu stratēģiskajā virzienā paaugstinājuši kaujas gatavības intensitāti, AM pārstāve Sandra Brāle atbildēja izvairīgi: "Šādās kaujas gatavības [pārbaudes] notiek regulāri visās Nacionālo bruņoto spēku vienībās – gan taktiskajā, gan operatīvajā līmenī."

Vienlaikus Brāle vērsa uzmanību uz to, ka Valsts aizsardzības koncepcija nosaka, ka valsts nodrošina augstas gatavības spēku uzturēšanu miera laikā ar spēju maksimāli ātri palielināt šo spēku apjomu līdz līmenim, kas nepieciešamas atturēšanas pasākumu veikšanai.

"Tāpēc spēku gatavība tiek veicināta, organizējot dažāda līmeņa kaujas gatavības pārbaudes un mācības, vingrinot krīzes vadības procedūras, pilnveidojot vienību un Nacionālo bruņoto spēku komandvadības reaģēšanas spējas," skaidroja AM pārstāve.

Vēstīts, ka naktī uz trešdienu Sauszemes spēku kājnieku brigādē un 2. Zemessardzes novadā notikusi neplānota kaujas gatavības pārbaude, kuras laikā Sauszemes spēku kājnieku brigādes vienības veica taktisko maršu uz Latgali.

Tāpat ziņots, ka pagājušajā nedēļā rietumu kara apgabalā tika novērotas plaša mēroga Krievijas bruņoto spēku mācības, kuru ietvaros augstā kaujas gatavībā ir 1. tanku armija un 20. tanku armija, iepriekš portālu "Delfi" informēja AM.

Šajās kaujas gatavības mācībās kopumā no abām armijām piedalījās aptuveni 30 000 karavīru, kā arī smagās tehnikas vienības, tostarp aptuveni 500 tanku. Papildus tam rietumu kara apgabalā notika arī Kolektīvās drošības līguma organizācijas mācības "Vzaimodeistvie 2016", kurās pēc oficiālās informācijas piedalās aptuveni 6000 karavīru.

Kopš Krimas aneksijas un Krievijas iebrukuma Ukrainā 2014. gada pavasarī Latvijas bruņotie spēki veic pastiprinātu mūsu valsts robežu novērošanu, kā arī ar nepieciešamo informāciju apmainās ar sabiedrotajiem. Noteiktās bruņoto spēku procedūras tiek pastiprinātas arī gadījumos, kad valsts pierobežā notiek militārās mācības, iepriekš skaidroja AM.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Aizsardzības ministrija Nacionālie bruņotie spēki Zemessardze
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form