Saeimas OIK sistēmas parlamentārās izmeklēšanas komisija pēc deviņu mēnešu darba trešdien, 19. februārī, apstiprinātajā galaziņojumā nosaukusi par Obligātā iepirkuma komponentes sistēmas izveidošanu un darbošanos atbildīgās amatpersonas, kā arī aicina likvidēt sistēmu, lai iedzīvotājiem nebūtu par to jāmaksā. Komisijas vadītāja Ieva Krapāne (KPV LV) uzskata, ka ir iespējams arī ierosināt krimināllietas par faktu slēpšanu vai dokumentu nenodošanu atbildīgajām institūcijām. Komisija nodos ziņojumu izskatīšanai Saeimas sēdē 27. februārī.
"Secinājumu daudz. Mēs esam nosaukuši galvenās atbildīgās amatpersonas un aicinām likvidēt OIK. Ir atbildīgās amatpersonas un zem katra gada posma ir ietverts, kas un par ko atbildīgs. Sākot no 1997. gada," tā pēc sēdes žurnālistiem sacīja Krapāne.
Atbildot uz jautājumu par informācijas nodošanu tiesībsargājošām iestādēm, Krapāne sacīja, ka personīgi saskata, ka ir iespējams ierosināt vēl kādu krimināllietu vai nu par faktu slēpšanu vai dokumentu nenodošanu atbildīgajām institūcijām.
"Mēs nodosim šo ziņojumu visām atbildīgajām institūcijām un sagaidām, ka viņiem ir sagatavota augsne, ar ko tālāk strādāt un izbeigt šīs nelikumīgās lietas," piebilda Krapāne. Uz jautājumu, vai arī kāda politiķa atbildība būtu jāvērtē krimināllietā, viņa atbildēja, ka "tas jau būs tiesai jālemj. Atturos nosaukt kādu vainīgo, nevaru nevienu nosaukt par vainīgu, pirms tiesa lēmusi".
"Kamēr komisija darbojās, mēs redzējām, kā institūcijas var strādāt, kā grib strādāt un kā strādā. Mēs arī saprotam, ka visi atrunājas, ka trūkst cilvēkresursu, bet, ņemot vērā milzīgās summas, kas katru dienu apgrozās OIK, bija jāsaņemas, bija jābūt politiskai gribai un bija jāatceļ OIK jau pašā sākumā. Ja nav pamats sakārtots, tad nav jēga no grozījumiem. Likvidējam to saknē un sākam no jauna. Atstājam tikai obligāto iepirkumu. Ziņojumā viena no galvenajām domām ir nekavējoties likvidēt OIK. Tas ir uzdevums Ekonomikas ministrijai, lai nāk ar savu risinājumu nekavējoties, jo šis, kas pašlaik turpinās, nav pieļaujams," sacīja Krapāne.
Viņa atzina, ka var atstāt atbalstu enerģijas ražošanai no atjaunojamiem resursiem jeb obligāto iepirkumu, bet jālikvidē sistēma, ka par to maksā katra mājsaimniecība. "Mēs vairāk nevaram iedzīvotājiem likt par to maksāt," teica Krapāne.
Viņa arī atzina ka, ņemot vērā pieejamos resursus un milzīgo materiālu apjomu, ir gandarīta par paveikto. "Es lepojos ar savu komandu," sacīja Krapāne, piebilstot, ka patlaban neredz vajadzību prasīt pagarinājumu komisijas darbam, kamēr neredz konkrētu rīcību no tiesībsargājošām iestādēm. "Ja iestādes ar šo ziņojumu nestrādās, tad komisijas darbs ir vējā," sacīja Krapāne.
Komisijas sēdē trešdien no klātesošajiem sešiem komisijas locekļiem pieci atbalstīja galaziņojumu, pret bija ZZS pārstāvis Viktors Valainis, kurš saskaņā ar likumu galaziņojumam pievienoja savas atsevišķās domas. "Saskaņas" pārstāvis Jānis Ādamsons sēdē nepiedalījās. Komisijas darba laikā notikušas 27 sēdes, kurās uzklausītas 52 personas. Kopējais izskatīto dokumentu skaits mērāms 12 000 lappušu.
Pirms balsojuma par galaziņojumu JKP pārstāvis Sandis Riekstiņš teica, ka atbalsta ziņojumu nevis tāpēc, ka tas ir labs dokuments, bet lai beigtu šīs komisijas darbu. "Ziņojums ir vairāk situācijas apraksts, kur nosaukti personāži, bet, cik tam ir pievienotā juridiskā vērtība, tas jau cits jautājums," sacīja Riekstiņš.
"Attīstībai/Par" deputāts Mārtiņš Šteins, paužot atbalstu ziņojumam, atzina, ka komisijai bija nepietiekami resursi, lai veiktu jaunus pētījumus, bet no esošās informācijas secinātas vairākas lietas. Viens no būtiskākajiem secinājumiem ir tāds, ka darbs jāturpina valdībai un Saeimai. Tāpat secināts, ka līdz šim pietrūcis pierādījumos balstītas lēmumu pieņemšanas un lobēšanas regulējuma. Šteins pārmeta kolēģim Valainim nekorektu rīcību, trešdien Latvijas Radio intervijā izpaužot ziņas par ziņojumu, pirms tas apstiprināts.
Arī Atis Lejiņš (JV) Valainim veltīja līdzīgu aizrādījumu. Par pašu ziņojumu un komisijas darbu Lejiņš teica, ka darbs nav bijis viegls, bet "aicinu visus lasīt, labs ziņojums".
Valainis, kura atsevišķās domas pievienotas galaziņojumam, uzsvēra, ka "diemžēl vēl šodien nav reāla kontroles mehānisma. Kontroles mehānismi vislaik bijuši ļoti virspusēji". Viņš arī pārmeta Krišjāņa Kariņa (JV) valdībai, ka tā neko nav darījusi, kopš pērn pavasarī Saeima lēma meklēt risinājumu OIK sistēmas izbeigšanai. "No 2005. gada visi ministri un valsts sekretāri ir pielikuši savu roku, lai šo māju būvētu. Tā ir Kariņa atbildība radīt stingrus kontroles mehānismus un sakārtot šo situāciju," sacīja Valainis, paužot viedokli, ka ZZS frakcija šo ziņojumu neatbalsta.
Ko secina un iesaka
Komisija galaziņojumā secinājusi, ka kopš 1997. gada obligātās iepirkuma komponentes jautājumos nav nodrošināta savlaicīga un atbilstoša parlamentārā kontrole no Saeimas puses. Saeima vairākkārt ir konstatējusi nepilnības tiesiskajā regulējumā un izpildvaras darbībā, bet nav devusi uzdevumus izpildvarai nekavējoties novērst trūkumus. Likumdevējs ir atbalstījis tiesību normu iniciatīvas un politiskās programmas, pieņemot, ka tās pēc labākās sirdsapziņas ir izvērtētas un apspriestas izpildvaras ietvaros.
"Nav izskatīti alternatīvi risinājumi. Saeima nav izmantojusi savas iespējas pieprasīt un pārliecināties par to, ka šim tiesiskajam regulējumam ir izstrādāts ekonomiskais pamatojums. OIK shēma, ir saistīta ar valsts pārvaldes aparāta apzinātu rīcību, aplama tiesiskā regulējuma ietvaros, zinot, kādas potenciālas sekas tas radīs. Šāda rīcība ir pretēja sabiedrības interesēm un demokrātiskas valsts tiesību principiem," teikts ziņojumā.
Šo situāciju ilustrē gadījums, kad Ekonomikas ministrijas amatpersona nesniedza informāciju komisijas noteiktajā apjomā un termiņā, vēlāk sniedza neprecīzu informāciju, un, iespējams, mēģināja izvairīties no komisijas uzdotajiem jautājumiem, teikts ziņojumā.
"Šobrīd komisijai ir jānorāda, ka tās ietvars nepieļauj operatīvo darbību veikšanu vai uzdevumu došanu valsts drošības iestādēm, attiecīgi tā savas darbības rezultātā nav ieguvusi tiešus pierādījumus kādas personas vai grupas interešu iespaidam uz izpildvaru vai likumdevēju šo 25 gadu laikā. Ievērojot apstākli, ka kadru mainības rezultātā, EM un MK ir nomainījies viss personālsastāvs, ir jāpieņem divas iespējas – OIK aplamo normu pieņemšanu stimulējis ārējs spēks, vai arī tās ir pieņemtas esošajā formā un tiek aizstāvētas, jo nodrošina stabilu un prognozējamu "status quo" iesaistītajās valsts institūcijās, Proti, neviens neko negrib mainīt, jo tad būtu jāveic papildus darbs," secina komisija.
"Sadaļā par atbildību norādīts personu loks. Lai nosauktu visas atbildīgās personas, secīgi pēc vainas pakāpēm, komisijai nav ne laika, ne cilvēkresursu. Mēģinājums to paveikt komisijas ietvaros atkārtotu Dreifusa prāvas rūgto pieredzi ar neprognozējamām sekām. Apkopojot saņemtos dokumentus, kā arī iepazīstoties ar 2013. gada Valsts kontroles un 2017. gada "Pricewaterhouse Coopers" ziņojumu, skaidri izgaismojas, ka enerģētikas politika nav pārskatāma, savstarpēji koordinēta un uzraudzīta, un nozarē nav nodrošināta vienota plānošana mērķu sasniegšanai. Pieņemtie lēmumi par elektroenerģijas obligāto iepirkumu, kas saražota no AER, un elektroenerģijas iepirkuma cenu ir vērsti uz noteiktu AER elektroenerģijas ražošanas jomā strādājošu komersantu atbalstu, nevis nodrošina sabiedrības interesēm atbilstošu risinājumu," secina komisija.
Tā norāda, ka situāciju ir pasliktinājusi atsevišķu komersantu pretlikumīgās rīcības, kuru atklāšana un pierādīšana ir prasījusi ievērojamus sabiedrības resursus un iekavējusies kontrolējošo institūciju samazinātās kapacitātes dēļ. "Pozitīvi, ka tiek sakārtots kontroles mehānisms, atbildību par tā izpildi uzticot Būvniecības valsts kontroles birojam. Tomēr, komisija norāda, ka BVKB kapacitāte šobrīd darbinieku trūkuma dēļ nepārsniedz 50 staciju klātienes kontroles gadā. Tādējādi sabiedrībai tiek radīts papildu apdraudējums, pieļaujot iespējamību, ka negodīgi komersanti turpina darbību," vēsta komisija.
"Papildus sabiedrisko apdraudējumu rada kriminālizmeklēšanas iestāžu kapacitātes samazināšanās, tostarp uz personāla kvalifikācijas trūkuma pamata. Saeimas lēmums par komisijas izveidi ir bijis novēlots. Šobrīd komisijai ir iespējas sniegt situācijas politisku vērtējumu, nosaukt atbildīgos par radušos situāciju un rekomendēt tālāko darbības virzību, kuras rezultātā būtu iespējams izveidot situācijai atbilstošu tiesisku risinājumu bez graujošām sekām valsts tautsaimniecībai, situācijā, kad valsts pieņemtās programmas jau paredz būtiska sloga palielināšanu, lai sasniegtu valsts politiskos mērķus. Izpildvara situācijā ar OIK izveidi un virzību ir rupji ignorējusi valsts pārvaldes principus, nenodrošinot valsts pārvaldes rīcības nepārtrauktību, sabiedrības interešu aizsardzības un darba efektīvas organizācijas principus," teikts ziņojumā.
Komisija norāda, ka tās darbības formāts un ietvars, kā arī materiāli tehniskais nodrošinājums nav piemērots šāda mēroga izmeklēšanas veikšanai, un komisijas veiktais situācijas novērtējums nav uzskatāms par rīcību, kas nestu tiešu labumu Latvijas iedzīvotājiem un nodokļu maksātājiem, jo komisijai nav iespējams izstrādāt pasākumus situācijas risināšanai pēc būtības, vai pilnvērtīgi izveidot likumdošanas iniciatīvas situācijas risināšanai. Situācija komisijas ieskatā ir Latvijai unikāla, jo izveidojusies tiesiski, iesaistītajām pusēm rīkojoties spēkā esoša tiesiskā regulējuma ietvaros. Situācijas risinājumam ir, iespējams, nepieciešams veidot neordināru risinājumu, lai panāktu ne tikai tiesisku, bet arī taisnīgu un Latvijas interesēm atbilstošu rezultātu.
Šajā situācijā ir nepieciešams novērst esošās situācijas turpināšanos, un komisija rekomendē Saeimai pieņemt deklarāciju, ka no 1995. gada ieviestie fosilās un atjaunojamās enerģijas atbalsta pasākumi ir bijuši pārspīlēti un Latvijas situācijai neatbilstoši. "Uzdot Ekonomikas ministrijai nekavējoties izstrādāt tiesību normu, ar kuru atceļ OIK sistēmu, protams, ievērojot, ka likuma atcelšana neietekmēs jau noslēgtos līgumus, kā arī gadījumus, kad atbilstoši tiesiski saņemtai atļaujai jau ir veiktas būtiskas un neatgriezeniskas investīcijas konkrēta enerģijas ražošanas objekta izveidē, un iesniegt to Saeimā. Uzdot Ekonomikas ministrijai nekavējoties izstrādāt stratēģiju un tiesisko regulējumu šī aplamā tiesiskā regulējuma seku novēršanai un iesniegt to Saeimā," raksta komisija.
"Ir jāņem vērā, ka persona, kas izmanto tiesiskā regulējuma trūkumus savās savtīgajās interesēs un pret sabiedrības interesēm, pārkāpj Satversmi, un tiesiskās paļāvības princips pret viņu nav piemērojams. Pastiprināt kontroli pār esošajā sistēmā iesaistīto uzņēmumu darbību un radikāli pastiprināt pārkāpēju sodīšanu par atbalsta saņemšanas esošo noteikumu pārkāpumiem saistībā ar pašpatēriņu, lietderīgo siltumenerģiju, atkritumproduktu izmantošanu un citām prasībām, kas noteiktas likumos. Izpildvaras struktūrā, ministrijām sadarbojoties, ne vēlāk kā divos gados jāizstrādā un jāpublisko enerģijas tirgus stratēģija, īpaši atjaunojamās enerģijas jomā, kā arī jāizstrādā pilnvērtīgs tiesiskais regulējums, lai aktīvie patērētāji un mazie un vidējie uzņēmumi varētu tam pielāgoties. Šo stratēģiju ir jāapstiprina Saeimā. Stratēģijai jāatbilst Latvijas ekonomiskajai situācijai, kas balstītos uz Latvijas nacionālo interešu ievērošanu un ES interešu respektēšana," secināts ziņojumā.
Kā parāda komisijas darba laikā uzklausītie viedokļi, šādi scenāriji ir vairāki, un šobrīd izpildvaras atbalstītais risinājums nav vienīgais, lai arī vislabāk atbilst Latvijas lielāko enerģētikas uzņēmumu interesēm. Ja tiek konstatēta izpildvaras nepamatota kavēšanās uzdevumu izpildē, Saeimai ir jārod iespēja piesaistīt atbilstošu speciālistu komandu un veikt nepieciešamās darbības, neiesaistot izpildvaru. Likumdevējam nekavējoties jāizstrādā tiesiskais regulējums lobēšanai, kas ļautu aizsargāt sabiedrības intereses pret iespējamu spēcīgu interešu grupu pretvalstisku iniciatīvu netraucētu virzību valdībā un Saeimā.
"Ir jārēķinās ar to, ka iespējama ne tikai mantisku, bet arī tīri politisku interešu lobēšana, ko parāda situācija ar OIK. Ir nepieciešams nodrošināt papildu kapacitāti likumdevējam, lai dotu tam iespēju veikt papildus neatkarīgu tiesību normu projektu analīzi un tiesisko vērtējumu, kā nolūkā būtu jānostiprina Saeimas juridiskais birojs un analītiskais dienests. Izstrādājot un pieņemot tiesību normas vai politiskās plānošanas dokumentus ar ilgstošu ietekmi, ir nepieciešams atteikties no vēlmes paātrināt likumdošanas procesu, ko spilgti parāda situācija ar OIK un akcīzes nodokli. Ir būtiski samazināt kontrolējošo institūciju sašķeltību. Šaura kompetenču nošķiršana kontroles jomā ir radījusi būtisku apdraudējumu valsts vitālajam interesēm, jo nav iespējams izbēgt no procesu palēninājuma un informācijas zudumiem, ja vienu funkciju veic divas, trīs un vairāk iestādes, vai iestāžu struktūrvienības. Šis gadījums iezīmē nepieciešamību Latvijas valsts pārvaldi veidot iespējami koncentrētu un kompetentu, tostarp, izmantojot mūsdienu tehnoloģiju sniegtas iespējas," secina komisija.
Tā arī norāda, ka ir nepieciešams izveidot vienotu un pilnvērtīgu, akadēmijas tipa augstākās izglītības iestādi iekšlietu sistēmas speciālistu apmācībai, kas ļautu nozaru speciālistiem iegūt izmeklēšanas darbam nepieciešamās zināšanas, vai arī ļautu operatīvi mācīt policistiem nepieciešamās speciālās zināšanas attiecīgajā nozarē. Šāda iestāde nepieciešama ne tikai policijai, bet visām valsts pārvaldes iestādēm, kuras veic kontroles funkcijas. Izpildvarai tautsaimniecības atbalsta programmu un projektu ietvaros jāatsakās no savas administratīvi represīvās funkcijas un jāpievēršas koordinējošai un konsultatīvai darbībai, lai mazinātu atšķirīgas attieksmes riskus un iespēju aktīvi meklēt likuma robus, savu savtīgo interešu piepildīšanai. Šāda koncepcijas maiņa arī noteiktu atklātākus un pārskatāmākus procesus valsts pārvaldē, teikts ziņojumā.
Atbildīgās personas
Kopumā analizējot situāciju hronoloģiski, par atbildīgajām amatpersonām nosauktas – Ministru prezidents Māris Gailis, ekonomikas ministrs Jānis Zvanītājs, Ministru prezidents Andris Šķēle, ekonomikas ministrs Gundars Krasts, premjers Aigars Kalvītis, ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš, EM valsts sekretārs Kaspars Gerhards. Tāpat valdības vadītājs Ivars Godmanis, ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards, valsts sekretārs Anrijs Matīss, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, ekonomikas ministrs Artis Kampars, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, EM valsts sekretāri Anrijs Matīss un Juris Pūce.
Pieminēts arī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs un ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, ekonomikas un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, EM valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs, Ministru prezidents Māris Kučinskis, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, EM valsts sekretārs Juris Stinka, EM valsts sekretārs Ēriks Eglītis, ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.
Sadaļā par atbildību komisija norāda, ka Ekonomikas ministrija savā 2019. gada 16. augusta vēstulē norāda, ka Ekonomikas ministrijas amatpersonu atbildība ir noteikta "Ekonomikas ministrijas nolikumā" atbilstoši to kompetencei. Atbildīgā amatpersona par nozares politikas īstenošanu un Ekonomikas ministrijas darbības tiesiskuma, funkciju izpildes, pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas nodrošināšanu, kā arī racionālu struktūras izveidi Ekonomikas ministrijas funkciju izpildei ir valsts sekretārs. Savukārt ekonomikas ministrs ir atbildīgs par Ekonomikas ministrijas sagatavoto tiesību aktu projektu virzību.
Ministru kabinets ir atbildīgs par valdības īstenoto politiku, tai skaitā par OI mehānisma izveidi. Normatīvos aktus, kas paredzēja OI mehānisma izveidi un tā uzraudzības kārtību virzīja ekonomikas ministrs, un pieņēma Ministru kabinets. Turklāt minētie tiesību akti saskaņā ar Ministru kabineta 2002. gada 12. marta noteikumiem Nr. 111 "Ministru kabineta kārtības rullis"23 un Ministru kabineta 2009. gada 7. aprīļa noteikumiem Nr. 300 "Ministru kabineta kārtības rullis" tika skaņoti ar citām institūcijām, tai skaitā ar ministrijām, starp kurām nozīmīgākās ir bijušas Zemkopības ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Finanšu ministrija, Tieslietu ministrija, kā arī Valsts kanceleja. Savukārt Elektroenerģijas tirgus likumu, uz kā pamata izdoti MK noteikumi, ar ko izveidots OI mehānisms, ir pieņēmusi Saeima un izsludinājis Valsts prezidents.
Ziņojumā teikts, ka politiskā atbildība nav saistīta ar laika ierobežojumu (noilguma institūtu), un šī atbildība var tikt attiecināta uz personu, kura ir jau zaudējusi varu (neieņem amatu Ministru kabinetā). "Vēl vairāk tā var tikt attiecināta uz valsts sekretāru, kura politiskā atbildība tiešiem vārdiem nav norādīta normatīvajos aktos. Ievērojot apstākli, ka par situācijas neatbilstību labas pārvaldības un taisnīguma principiem bija informēta augstākā līmeņa izpildvara un likumdevējs, komisija nevērtē zemāku līmeņu iesaistīto institūciju un pārvaldes orgānu atbildību, jo situācijā, kad nefunkcionē spēkā esošais tiesību režīms, padotās iestādes amatpersonas pienākums ir informēt par to augstākstāvošo vadību, kuras pienākums ir organizēt situācijas novēršanu. Ievērojot neapgāžamos pierādījumus par to, ka augstākā vadība ir bijusi informēta par problēmām, komisijai ir jāpieņem, ka zemākā līmeņa pārvaldes iestāžu amatpersonas ir savus pienākumus izpildījušas tiesību normas noteiktajos ietvaros," teikts ziņojumā.
Komisijas ieskatā, katras OIK procesā iesaistītās politiskās personas, vai par valsts politikas izstrādi un virzību atbildīgas izpildvaras amatpersonas, atbildības izvērtēšana komisijai atvēlētā laika ietvarā ir neiespējama. Komisija, vērtējot situāciju, uzskata par pamatotu piemērot legālās vainas prezumpciju attiecībā pret visām politiskām amatpersonām un par valsts politikas virzību atbildīgām izpildvaras amatpersonām, kas iesaistītas OIK procesā. "Šo personu atbildībai ir jābūt solidārai, un tam, kurš vēlas, lai viņu neuzskata par līdzatbildīgu būtu pašam jāpierāda, ka tā ir veikusi visas darbības, ko viņa ieņemamais amats paredz," teikts ziņojumā.
OIK parlamentārās izmeklēšanas komisijas galvenais uzdevums ir noskaidrot, kāds ir patiesais sistēmas nodarītais kaitējums valstij, nosaukt vainīgos, kā arī izdarīt secinājumus, lai novērstu nākotnē šādu sistēmu veidošanos.
Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisija izveidota, lai izvērtētu OIK atbalsta ieviešanas mērķus, ietekmi, kritērijus atbalsta saņemšanai, atbalsta intensitāti, Eiropas Komisijas 2017. gada 24. aprīļa lēmumu lietā SA.43140 (2015/NN) un nodarīto kaitējumu un tiesību aizsardzības institūciju rīcību.
Izmeklēšanas komisiju vada Ieva Krapāne, par komisijas sekretāru ievēlēts Mārtiņš Šteins (AP). Komisijas sastāvā ir deputāti Atis Lejiņš (JV), Romāns Naudiņš (NA), Sandis Riekstiņš (JKP), Viktors Valainis (ZZS) un Jānis Ādamsons (S).
