“Latvija ir demokrātiska, neatkarīga un tiesiska valsts, kurā tās iedzīvotājiem ir tiesības justies pilnībā drošiem par savas pilsoniskās, demokrātiskās un patriotiskās nostājas paušanu,” trešdien, 11. maijā, paziņojumā saistībā ar 9. un 10. maija notikumiem pie pieminekļa Uzvaras parkā pauž Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Viņš norāda, ka Latvijas valsts okupācijas un nedemokrātisku režīmu slavināšana, kara noziegumu attaisnošana un popularizēšana nav pieļaujama nekādā formā, nevienā vidē vai datumā.
"Tiesībsargājošo iestāžu misija ir sabiedriskās kārtības un tiesiskuma nodrošināšana saskaņā ar Satversmē ietvertajām demokrātiskajām vērtībām un cieņu pret Latvijas valsti," pauž premjers.
"Sabiedriskās kārtības nodrošināšana nedrīkst notikt uz demokrātisko un Latvijas valstiskumu apliecinošo vērtību ierobežošanas rēķina. Latvijas iedzīvotājiem, Latvijas patriotiem, tās valstiskuma aizstāvjiem savā zemē ir jājūtas droši un pārliecinātiem, ka viņu demokrātiskās tiesības tiks pilnībā respektētas un nodrošinātas," norāda Kariņš.
"Runājot par pēdējo dienu notikumiem, šobrīd ir izšķirošs laiks, kurā daudz spilgtāk nekā citkārt atklājas mūsu nepilnības, apdraudējumi un kopīgi risināmie uzdevumi, lai dzīvotu drošā, attīstītā un demokrātiskā valstī," raksta Ministru prezidents.
Viņa skatījumā, mūsu nākotne nedrīkst tikt būvēta uz valsts pārvaldes nekompetences, politiska oportūnisma vai ārēji veicinātu konfliktu pamata, mūsu nākotne ir cieņpilnā demokrātijā.
Ņemot vērā augstāk minētos apsvērumus un pēdējo dienu notikumus, Karinš uzdevis iekšlietu ministrei Marijai Golubevai (AP):
- Steidzami sagatavot un iesniegt izskatīšanai valdībā informāciju par atbildīgo institūciju darbības izvērtējumu attiecībā uz drošības pasākumu plāna izstrādāšanu, sabiedriskās kārtības nodrošināšanu, kā arī normatīvo aktu pārkāpumu no Krievijas agresijas atbalstītāju puses nepieļaušanu un novēršanu, kā arī plānotajiem un īstenotajiem pasākumiem, lai personas par pārkāpumiem tiktu sauktas pie likumā noteiktās atbildības;
- Nekavējoties informēt par rīcības plānu sabiedriskās kārtības nodrošināšanai saistībā ar turpmākajiem lēmumiem saistībā ar Uzvaras parkā esošā pieminekļa demontāžu, kā arī ar Krievijas agresiju attaisnošanu saistītu darbību nepieļaušanai un savlaicīgai novēršanai.
"Delfi" jau rakstīja, ka otrdienas, 10. maija, rītā pie pieminekļa Uzvaras parkā ar ekskavatoru novākti tur 9. maijā noliktie ziedi. Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas meži" ziedus no pieminekļa pakājes novāca, jo pirmdien, dienas laikā, tie novītuši, bet naktī apsaluši.
Pēc tam, otrdienas garumā, cilvēki atkal devās pie pieminekļa nolikt ziedus, skandēja dziesmas, dejoja un svinēja svētkus.
Vakarā ap pulksten 22.30 Valsts policijas (VP) Speciālo uzdevumu bataljonam izdevās izklīdināt sanākušos, vēsta VP. Par notikušo Kariņš pieprasīja Golubevas paskaidrojumus.
Golubeva gan trešdienas rītā paziņojusi, ka demisionēt negrasās. Vienlaikus viņa atzina, ka Valsts policijas reakcija uz notiekošo otrdien Pārdaugavas pieminekļa pakājē varēja būt ātrāka.
Tāpat ziņots, ka, lai arī Latvijā pirmdiena, 9. maijs, oficiāli atzīta par Ukrainā cietušo un bojā gājušo piemiņas dienu, Pārdaugavā pie pieminekļa Uzvaras parkā visas dienas garumā pulcējās cilvēki, kuri pie iežogotā monumenta centās nolikt ziedus, novēroja portāls "Delfi".
9. maijs ir datums, kad bijušajā Padomju Savienībā atzīmēja Uzvaras dienu pār nacistisko Vāciju. Mūsdienās 9. maijs kļuvis par savdabīgu mobilizējošu datumu, kurā daļa bijušās PSRS iedzīvotāji, tai skaitā Latvijā, demonstrē savu kopības sajūtu. Plašākās svinības Latvijas teritorijā šajā datumā parasti notikušas pie pieminekļa Pārdaugavā.
