Šā gada beigās Igaunijas pierobežas iedzīvotājiem Latvijas ziemeļu daļā Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts (ZBR) kopā ar Igaunijas Nigulas dabas rezervāta speciālistiem rīkos mācību seminārus par to, kā cilvēkiem vajadzētu uzvesties lāču tuvumā.
Kā pastāstīja Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta direktore Sandra Bērziņa, novembris un decembris ir ātrākais laiks, kad uz Latviju var atbraukt Igaunijas pierobežas dabas rezervāta speciālisti, kas ikdienā strādā ar lāčiem. Pagaidām nav izdomāts arī, kāda būs iedzīvotāju informēšanas kārtība.

Pēc Bērziņas teiktā, šāda informēšana neapšaubāmi ir vajadzīga, par to liecinot iedzīvotāju pilnīgi nepareizā rīcība Jāņos, kad kādās mājās Valmieras rajona Ramatas pagastā ieklīda 2-3 gadus vecs lācis.

"Iedzīvotāji izdarīja visnepareizāko, ko vien tajā mirklī varēja izdarīt, - sāka lāci barot. Sākotnēji lāci ar baltmaizi uzcienāja lāča apmeklētās mājas saimniece, bet pēcāk, par lāci izdzirduši, ar automašīnām sabrauca aptuveni 25 apkārtnes cilvēki, kas lāci gandrīz vai pārbaroja, cienājot ar vasku, maizi, sieru, desu, šokolādi," sacīja Bērziņa.

Bērziņa norādīja, ka vietā, kur lācis barots, viņš pierod atgriezties pēc pārtikas un, lai gan cilvēkiem viņš neuzbruks, tomēr var viņus nopietni apdraudēt, prasot barību. 2-3 gadus vecam lācim, kāds Ramatas pagastā bija iegriezies Jāņos, nagu garums sasniedz 4,5 centimetrus, nejauši ar ķepu aizķerot cilvēka kaklu, sekas varot būt pat letālas.

Bērziņa piebilda, ka Nigulas rezervātā, kur mājojot ļoti daudz lāču, viņi ir pieraduši pie cilvēkiem, jo tur tiek baroti lācēni, kas palikuši bez vecākiem. "Lāči, kas no turienes ieklīst, nav gluži pieradināti, viņus rezervātā māca baidīties no cilvēkiem un ieročiem, taču viņi ir samērā droši un nāk iekšā mājās, tādēļ šādas situācijas varētu atkārtoties," teica Bērziņa.

Galvenais, ko vajagot darīt, māju pagalmā ieraugot lāci, stāstīja Bērziņa, ir to nebarot. Lai izvairītos no lāča patvaļīgajiem pārtikas meklējumiem mājas teritorijā, lācis jābaida no mājām prom, sitot katlus, pannas vai plaukšķinot rokas, jo lāči ir jutīgi pret troksni.

"Arī rejošs suns mājas pagalmā lāci var atbaidīt," piebilda Bērziņa. Vēl lāci var aizbaidīt, ejot tam droši klāt no sāniem vai aizmugures, bet ne no priekšas, jo lācis parasti bēg taisni un var gadīties, ka, bēgot no cilvēka, viņš tam uzskrien tieši virsū. Tuvāk par pieciem metriem arī neesot ieteicams lācim tuvoties.

Igaunijā, Nigulas rezervāta apkaimē, iedzīvotāji ir izveidojuši slēgtās komposta kaudzes, jo atklātu komposta kaudžu smaka lāčus pievilina. Bērziņa atzina, ka neesot iespējams visiem pierobežas iedzīvotājiem likt veidot slēgto kompostu, taču ir ieteicams uz tām likt salmus, tos pat aizdedzinot, jo lāči neciešot dūmu smaku.

Bērziņa informēja, ka Jāņos Ramatā ieklīdušais lācis mājās, kur tas barots, vairs nav atgriezies, nekādas pēdas neesot manījuši arī robežsargi ne Latvijas, ne Igaunijas pusē, līdz ar to, iespējams, lācis vēl uzturas Latvijas teritorijā vai arī kritis par upuri malumedniekiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!