Ierobežojumi attiektos arī uz pasākumiem, kuri paredzēti likumā noteiktajās svētku un atceres dienās, kā arī 16.martā un 9.maijā.
Lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību un drošību pasākumu laikā, Valsts policija ierosina paplašināt piketa termina skaidrojumu, jo, kā rādot prakse, cilvēki pauž savu viedokli ne tikai ar plakātiem, lozungiem vai transparentiem, bet arī izmantojot dažādus citus atribūtus un apģērbu.
Policija ierosina arī dažādas sapulces, gājienus un piketus aizliegts rīkot tuvāk par 300 metriem citam no cita. Taču ministrijas darba grupa rosina noteikt 200 metru attālumu.
Rīgas domes izpilddirektora vietnieks Andris Grīnbergs padomes locekļiem un ministrijas pārstāvjiem sacīja, ka noteiktais attālums būtu tomēr jānosaka 300 metru apjomā, jo mazākā attālumā pūļus būtu grūti savaldīt.
Tiesībsargājošās institūcijas, izstrādājot grozījumus likumdošanā, piedāvā arī palielināt attālumu. Tie nosaka, ka sapulces un piketus aizliegts rīkot tuvāk par 50 metriem no Valsts prezidenta rezidences, Saeimas, Ministru kabineta, tiesām, prokuratūras un citām ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību ēkām, kā arī papildināt minēto sarakstu ar citiem valstiski svarīgiem objektiem.
Ministrijas darba grupas izstrādātie grozījumi paredz arī noteikt piketu, sapulču un gājienu rīkošanu ierobežojumus vai pat aizliegumus konkrētās piemiņas vietās un noteiktās piemiņas dienās gadījumos, ja šajos pasākumos mērķis nav savienojams vai ir pretrunā ar šīs vietas vai dienas simbolisko nozīmi.
Pret šādu redakciju iebilda Valsts cilvēktiesību biroja direktors Olafs Brūveris, sakot, ka jautājums esot pārāk plaši traktēts, un pieļāva, ka varētu rasties pat tiesu darbi, ja tiks aizliegts rīkot konkrētā vietā kādu pasākumu. Viņš ierosināja šos priekšlikumus izteikt citādā redakcijā.
Paredzēts aizliegt organizēt piketus, sapulces vai gājienus personām, kuras bijušas sodītas par tīšu noziedzīgu nodarījumu un kurām sodāmība nav dzēsta vai noņemta, izņemot reabilitētos, aizliegt rīkot šādus pasākumu iecerēts noteikt arī cilvēkiem, kuri jau reiz administratīvi sodīti par sapulču, gājienu un piketu organizēšanas vai norises kārtības pārkāpumiem.
LETA jau informēja, ka rosināt likumdošanas grozījumus iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons (LPP) nolēma pēc incidenta pie Brīvības pieminekļa 4.maijā, kad ekstrēmi noskaņotas personas mēģināja izjaukt valsts augstāko amatpersonu ziedu nolikšanas ceremoniju par godu Latvijas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas gadadienai, bet vēlāk izraisīja nekārtības.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
