IeM intensīvāk jākoordinē Ukrainas bēgļu jautājums, uzskata Kariņš

Premjera birojā portālu "Delfi" informēja, pirmdien, 23. kaijā, Kariņš tikās ar nevalstisko organizāciju (NVo) pārstāvjiem, kas sniedz palīdzību un atbalstu Ukrainas bēgļiem.

Premjers tikšanās laikā, uzklausot organizāciju pārstāvjus, pateicās tām par paveikto milzīgo darbu Ukrainas civiliedzīvotāju labā un uzsvēra, ka iekšlietu ministrijai kā atbildīgajai ministrijai valdībā ir daudz intensīvāk jāstrādā pie Ukrainas bēgļu jautājumu koordinēšanas starp valsts institūcijām, nevalstiskajām organizācijām un pašvaldībām.

Kariņš pauda, ka valdība jau pirms nepilna mēneša pieņēma iekšlietu ministrijas vadībā izstrādātu plānu 40 000 Ukrainas bēgļu uzņemšanai Latvijā, tam iezīmējot 116 miljonu eiro lielu finansējumu. Tāpat viņš norādīja, ka Saeimā ir pieņemts Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums, kas paredz atbalsta pasākumu kopumu Ukrainas bēgļiem.

"Šodienas tikšanās laikā izkristalizējās, ka lielākās neskaidrības ir par to, kā interpretēt un īstenot normas par atbalsta pasākumiem bēgļiem, kā arī par koordināciju starp dažādām institūcijām un nevalstiskajām organizācijām. IeM kā atbildīgajai šajā jomā ir daudz intensīvāk jāstrādā pie Ukrainas bēgļu jautājumu koordinēšanas starp dažādām institūcijām," pēc tikšanās uzsvēra Kariņš.

Ministru prezidents pauda, ka Ukrainas bēgļu jautājumu risināšana būs viens no galvenajiem jaunā iekšlietu ministra uzdevumiem. Šobrīd šo jautājumu risināšana ir iekšlietu ministra vieta izpildītāja, Ministru prezidenta biedra, aizsardzības ministra Arta Pabrika (AP) atbildībā.

Ministru prezidents pirmdien tikās ar organizāciju "Tavi Draugi", "Providus", "Latvijas Sarkanais Krusts", "Gribu palīdzēt bēgļiem", "Ukrainas atbalsta biedrība", biedrības "Common Ground" un biedrības "Patvērums "Drošā māja"" pārstāvjiem.

Jau vēstīts, ka Ukrainas kara bēgļiem plānots turpināt sniegt primāro palīdzību arī pēc likumā noteiktā 90 dienu atbalsta sniegšanas perioda.