Iekšlietu ministrija (IeM) kā nepatiesus noraida SIA "Lattelecom" pārmetumus saistībā ar fotoradaru iepirkuma konkursu, no kura uzņēmums esot izstājies tāpēc, ka IeM it kā grasoties atvērt konkursa piedāvājumus, nesagaidot Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) atbildi par "Lattelecom" sūdzību.

Kā ziņots, "Lattelecom" nolēma izstāties no fotoradaru konkursa, "protestējot pret necaurspīdīgu šī iepirkuma organizēšanu". Konkursa rīkotāja – IeM Nodrošinājuma valsts aģentūra – pirms IUB atbildes esot paredzējusi "atvērt pretendentu piedāvājumus, kas liecina par aizdomīgu steigu un absolūtu nevēlēšanos iepirkumu organizēt juridiski korekti," norādīja "Lattelecom" pārstāve Līga Bite.

Savukārt IeM valsts sekretāre Ilze Pētersone ar IeM preses pārstāves Guntas Skrebeles starpniecību portālam "Delfi" uzsvēra, ka "Lattelecom" apgalvojums nav patiess. "Tālākā IeM rīcība, tajā skaitā pretendentu piedāvājumu atvēršana, būs atkarīga no sūdzības izskatīšanas gaitas IUB," apgalvo Pētersone. Šobrīd bez "Lattelecom" konkursā ir palikuši septiņi pretendenti, informēja IeM administratīvā vadītāja.

Jau ziņots, ka "Lattelecom" paziņojumā teikts: ""Lattelecom" ir neizpratnē par atbildīgo institūciju nevēlēšanos iepirkuma procesu organizēt profesionāli un caurspīdīgi, šāda rīcība vieš aizdomas, tādēļ "Lattelecom" atsakās piedalīties šajā pasākumā un atsauc savu turpmāko dalību iepirkumu procedūrā, novēlot organizatoriem pieņemt godīgu un atbildīgu lēmumu."

Savukārt augusta nogalē, kad bija paredzēts atvērt iesniegtos piedāvājumus, "Lattelecom" bija iesniedzis kārtējo sūdzību par konkursu IUB, liekot iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei (JL) paust aizdomas, ka uzņēmums fotoradaru ieviešanu "gremdē", lai novilcinātu laiku līdz vēlēšanām. Uzņēmums to noliedzs un apgalvoja, ka sūdzas par necaurspīdīgo procedūru.

Saeima pirms nedēļas apstiprināja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas nepieciešamas, lai finansētu jau pērn izsludinātā fotoradaru piegādes konkursa uzvarētāja izdevumus. Grozījumi ļaus radaru apsaimniekotājiem saņemt naudu no radaru fiksēto ātruma pārkāpumu sodiem.

IeM sākotnēji 100 fotoradaru iegādei gatavojās izstrādāt publiskās un privātās partnerības modeli, taču to liedz vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem, tāpēc ministrija nolēma līdz pērnā gada beigām izsludināt sākotnēju publisko pretendentu atlasi.

Savukārt jūnija vidū IeM LTV raidījumam "de facto" atzina: pastāv varbūtība, ka konkurss varētu aizkavēties, jo īpaši gadījumā, ja vēl kāds no konkursa dalībniekiem iesniegtu kādu sūdzību. Šobrīd arī skaidrs, ka, visticamāk, visi fotoradari no nākamā gada 1.janvāra pretēji iepriekš solītajam tomēr nesāks darboties.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!