Iekšlietu ministrijas (IeM) budžetā aizturēto ārzemnieku uzņemšanas un izraidīšanas procedūrām paredzēti aptuveni 135 tūkstoši eiro, taču pērn šim mērķim tērēti vairāk nekā 800 000 eiro. Trūkstošā summa ņemta no citām pozīcijām un Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem. Tiesa gan, lai izpildītu procedūras, budžetā vajadzētu paredzēt vēl aptuveni 350 tūkstošus eiro, svētdien ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Šogad aizturēti jau 148 nelegālie robežšķērsotāji un 24 viņu pārvadātāji. "Pagājušais gads parāda, ka mums ir nepieciešams miljons, un tas nozīmē, ka vidēji gadā mums ir nepieciešami 350 tūkstoši papildu šobrīd pie esošiem līdzekļiem," raidījumam skaidroja IeM valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane.

Raidījums vēsta, ka valsts budžeta bāzes pozīcija šiem mērķiem ir tik niecīga, ka ar to pietiktu vien gada pirmajiem mēnešiem. Papildu tam ir pieejama arī ES fondu nauda – divi miljoni septiņiem gadiem –, taču ar to ir par maz. Aizturēto ārzemnieku uzņemšanai un izraidīšanai 2014. gadā bija nepieciešami 195 528 eiro (tai skaitā ES fondu nauda 144 770 eiro apmērā), bet pērn tērēti 816 470 eiro (tai skaitā 495 781 eiro ES fondu naudas). "de facto" prognozē, ka šogad vajadzēs tikpat daudz vai pat vairāk līdekļu, jo izraidāmo skaits pieaug.

"Skaidrs, ka procedūras notiks, un izraidīšanas procedūra ir neapstādināma (..) ja nebūs līdzekļi bāzes izdevumos, tad Iekšlietu ministrija ies pēc neparedzētiem līdzekļiem, jo, kā jau es teicu – šis process ir jāfinansē, un tā kā nauda beigsies ātrāk nekā mums pietiks nauda no budžeta. Tā kā mēs jebkurā gadījumā iesim uz valdību, vai tas būs caur jaunās politikas iniciatīvām vai līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem," LTV raidījumam pauda Pētersone-Godmane.

Pirms nedēļas "de facto" bija robežsargi lidostā nogādāja vjetnamiešu grupu, kurai jāatgriežas Vjetnamā. Šādu grupu lidojumi caur Maskavu uz Vjetnamu ir gandrīz katru nedēļu.

Pagājušajā gadā no 427 izraidītajiem ārzemniekiem lielākā daļa bija vjetnamieši. Šā gada dati solās būt līdzīgi, prognozē raidījums, norādot, ka patvērumu Latvijā vjetnamieši nepieprasa, jo visbiežāk viņu galamērķis ir Polija. No notveršanas līdz fiziskai izraidīšanai no parasti paiet vairākas nedēļas. Šajā laikā viņus izmitina Nelegālo imigrantu aizturēšanas centrā Daugavpilī, ar Vjetnamas vēstniecības Stokholmā palīdzību organizē nepieciešamos dokumentus un pērk lidmašīnas biļetes uz Vjetnamu. Mūsu robežsargiem viņi mājupceļā jāpavada, kas nozīmē, ka aviobiļetes nepieciešamas arī viņiem. Aviokompāniju standarti paredz, ka uz katru izraidāmo jābūt diviem konvoja darbiniekiem. Vienam cilvēkam aviobiļetes izmaksā no piecsimt līdz pat tūkstoš eiro.

"Ņemot vērā mūsu iespējas, cilvēku resursus un tā tālāk, mēs esam panākuši kompromisu šajā jautājumā, un katrā gadījumā, kad tiek komplektēta grupa izraidīšanai, katrs cilvēks jau tiek vērtēts no risku viedokļa – vai viņš grib ceļot atpakaļ, vai viņš varētu radīt riskus, sabiedriskās kārtības traucējumus lidostā (..) un, izejot no šiem izvērtējumiem un riskiem, skatāmies, cik tad no savas puses konvojniekus vajag nodrošināt," saka Valsts robežsardzes Atgriešanas un patvēruma meklētāju lietu nodaļas priekšnieks Mareks Hoņavko.

Parasti uz pieciem vjetnamiešiem ir trīs cilvēku konvojs. Turklāt ar aviokompāniju ir vienošanās, ka Latvijas robežsargi nelido līdzi līdz pašai Vjetnamai, bet pavada līdz lidmašīnai no Maskavas uz Hanoju. Tas ļauj nedaudz ietaupīt. Līdz šim starpgadījumu nav bijis, vēsta raidījums.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Eiropas Savienība Iekšlietu ministrija Ilze Pētersone-Godmane
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form