Trešdien, tiekoties ar Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātiem, Iekšlietu ministrijas (IeM) Galvenās inspekcijas direktors Sergejs Novikovs atzina, ka policijas darbinieki pietiekamā līmenī nepārzina aizturēto personu cilvēktiesības.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Novikovs atzina, ka nereti policijas darbinieki nepārzina, kā atbilstoši cilvēktiesībām ir jāveic aizturētā nopratināšana. Tai pašā laikā viņš informēja, ka, piemēram, 2005.gadā pret policijas darbiniekiem tika ierosinātas 187 dienesta pārbaudes, bet pēc izmeklēšanas disciplināri sodīti tikai četri policisti.

Tiesībsarga biroja pārstāvji vērsa deputātu uzmanību uz faktu, ka, apmeklējot aizturēšanas un ieslodzījuma iestādes, biroja speciālisti ir konstatējuši ļoti būtiskus pārkāpumus. Par to Tiesībsarga birojs esot informējis arī atbildīgās personas, kuras savukārt bieži norādot uz līdzekļu trūkumu problēmu novēršanai.

Tiesībsarga biroja darbinieki aicināja deputātus, IeM un policijas darbiniekus pievērst uzmanību emocionālajai vardarbībai pret aizturētajiem. Tiesībsarga birojs psiholoģisko vardarbību definē kā personas izprovocēšanu, manipulēšanu un aizturētās personas tuvinieku šantāžu. Tāpat biroja pārstāvji norādīja, ka nereti policijas organizētās izmeklēšanas metodes nav savienojamas ar cilvēktiesībām.

Tiesībsarga biroja speciālisti uzsvēra, ka policijas darbiniekiem ir precīzi jānorāda savas darbība jomas un jānosaka esošās kompetences robežas. Speciālisti uzskata, ka policijas darbiniekiem ir jāpārzina cilvēktiesības, viņiem jāstāsta, ko tieši policists ir tiesīgs darīt savu pilnvaru ietvaros.

Tiesībsarga birojs uzsvēra: "ir nepieļaujami, ka policisti pārkāpj cilvēktiesības, ir nepieļaujami, ka pats aizturētais nesūdzas par pielietotu fizisku vai emocionālu vardarbību pret viņu un ir nepieļaujami, ka aizturētā advokāts noklusē par vardarbības gadījumiem un izmeklēšanas materiāliem sūdzību par vardarbību pievieno jau novēloti".

Arī Valsts Policijas (VP) Galvenās kriminālpārvaldes priekšnieks Dailis Lūks atzina, ka policijas darbinieki un izmeklētāji ļoti bieži saskaras ar problēmu, ka aizturētā advokāts par vardarbību, kas vērsta pret klientu, ziņo tikai tad, kad lietas materiāli jau tiek nosūtīti tiesai, izmantojot šo informāciju par pārkāptajām cilvēktiesībām tikai tad, kad visas citas iespējas aizturēto attaisnot ir izsmeltas. "Mēs pie tā esam pieraduši. Advokātiem taču arī kaut kā nauda ir jāpelna," komentēja Galvenās kriminālpārvaldes priekšnieks.

Lūks arī atzina, ka Valsts policijā ir vērojama diezgan liela kadru mainība. Jau apmācītie darbinieki aiziet, un vietā nāk jauni, kuri atkal ir speciāli jāapmāca, kas savukārt prasa laiku. Lūks piekrita, ka apmācība nav efektīva, tomēr uzsvēra: "Ja tiek konstatēts, ka darbinieks ir pārkāpis noteikumus, viņš tiek saukts pie atbildības." Lūks norādīja, ka jebkuras aizdomas par spīdzināšanu nopratināšanas laikā tiek rūpīgi pārbaudītas.

Stāstot par atstādinātā Saeimas un Valsts prezidenta Drošības dienesta virsnieka, virsleitnanta Edgara Gulbja pārbaudes lietu, Tiesībsarga birojs atzina, ka izmeklēšana vēl joprojām turpinās. Biroja speciālisti pastāstīja, ka pārbaudes lietas ietvaros biroja darbinieki apzināja un izjautāja ļoti daudzas iesaistītās personas, tai skaitā pašu Gulbi. Līdz šim Tiesībsarga birojs esot konstatējis vairākas sistemātiskas problēmas, piemēram, nav pieļaujams, ka pati policija veic savu lietu pārbaudi, ko šajā gadījumā izmeklē Valsts policijas Iekšējās drošības birojs. Tiesībsarga biroja speciālisti uzskata, ka policijas darbinieku dienesta pārbaudes jāveic neatkarīgai institūcijai.

Savukārt IeM Galvenās inspekcijas direktors informēja, ka viņa pārraudzībā esot vērtēta tikai policijas rīcība Gulbja konvojēšanas laikā. Viņš norādīja, ka automobilis, ar kuru Gulbis tika vests, esot bijis pilnīgā kārtībā. Konvojēšanas pārbaudes laikā esot konstatēti normatīvo aktu trūkumi, kā arī nepilnības dienesta transporta izlietojumā. Attiecīgi Novikovs esot devis ieteikumus gan IeM, gan VP, lai esošie trūkumi tiktu novērsti.

Arī komisijas deputāti pēc dzirdētā secināja, ka ir jāuzlabo iekšējais mehānisms drošības iestādēs. Deputāti arī neapšaubīja, ka policijas darbiniekiem ir jāpārzina cilvēktiesības kopumā, kā arī jābūt precīzi informētiem par savas darbības loku un kompetencēm.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form