Iekšlietu ministrija (IeM) ir iesniegusi valdībā grozījumus likumā "Par policiju", kas noteic, ka turpmāk policijai būtu tiesības nošķirt varmāku bez aizsargājamās personas iesnieguma, lasāms ministrijas publicētajā vietnē "Twitter".
Kā portālam "Delfi" norāda iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP), šī problēma jau agrāk tikusi apzināta.
"Tie [iesniegtie grozījumi] pilnībā sakrīt ar manām prioritātēm, taču gan ministrijas ierēdņi, gan policija jau iepriekš ir strādājuši pie šo jautājumu risināšanas. Problēmu ar varmāku nošķiršanu no upura ir konstatējušas arī nevalstiskās organizācijas, kas strādā ar vardarbības upuriem – diemžēl ne vienmēr cilvēki, kas cieš no vardarbības ģimenē paši iesniedz un paraksta šo dokumentu par to, lai tiktu nošķirti no varmākas," sacīja Golubeva. Kā norāda ministre, saskaņā ar ekspertu secināto, tam ir vairāki iemesli – bailes, kauns, vai vainas sajūta: "Ko tad es pret sev tuvu cilvēku iesniegšu šo lūgumu mani nošķirt," par vardarbības upuru iemesliem klusēt spriež ministre.
"Apzinoties šo situāciju, tiek izteikts piedāvājums grozīt šo likumu "Par policiju", kas paredz, ka policijai ir tiesības noformēt šādu lūgumu [nošķirt varmāku no aizsargājamās personas], ja redz, ka situācija to prasa – ja cilvēks, visbiežāk, sieviete, cieš no vardarbības.
Par policijas spēju apzināt šos vardarbības upurus, ja netiek saņemti konkrēti lūgumu vai izsaukumi, Golubeva skaidro, ka "tas nav kaut kas, pie kā ir sākts strādāt tikai vakar" – policija ilgstoši izglītojas un pilnveido savu darbu šajos jautājumos. Tāpat viņa uzsvēra, ka būtiski ir strādāt ar nevalstiskajām organizācijām, kas aizstāv vardarbības upuru intereses. Viņa arī atzina, ka ir vairākas pazīmes, par kurām var spriest, ka persona cieš no vardarbības.
"Runājot ar Valsts policijas priekšnieku Armandu Ruku, ir secināms, ka policijai ir izpratne par to, ka ir jāstrādā ar šo problēmu, kā arī ir iestrādes šajā jautājumā," skaidro Golubeva.
Vaicāta par riskiem, ko grozījumi varētu paredzēt, Golubeva sacīja, ka riski ir vienmēr, tomēr ir svarīgi apzināties, kas ir no svara, un šajā gadījumā tās var būt cilvēku dzīvības: "Vai lielāks risks ir tas, ka mums ir instruments, ar kura palīdzību varam nošķirt cietušo no varmākas, vai tas, ka policija, pat redzot sistēmiski vērstu vardarbību pret cilvēku, nav tiesīga kaut ko darīt, lai viņu aizstāvētu, kā rezultātā nākamajā policijas izsaukumā ir miesas bojājumi, vai iestājusies nāve. Manuprāt, izsverot šos riskus, svarīgi ir izmantot risinājumu, ar kuru var glābt cilvēku dzīvības. Tāpat policijai vienmēr jāskatās, lai policija godprātīgi izmanto esošos risinājumus," spriež iekšlietu ministre.
IeM iesniegtie grozījumi likumā "Par policiju" Ministru kabinetā, visticamāk, tiks izskatīti augustā, sacīja ministre.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
