Foto: Shutterstock
Pieaugot Covid-19 saslimšanas intensitātei Latvijā, valdība atbalstījusi stingrākus pasākumus Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai. Piemēram, no 17. oktobra līdz 6. novembrim tiek aizliegti kolektīvie sporta treniņi iekštelpās, bet no trešdienas, 14. oktobra, tirdzniecības vietās obligāti būs jālieto sejas maskas.

Valstī tiek noteikti ierobežojumi arī amatiermākslas, interešu izglītības un amatieru sporta nodarbībām, uzlikt pienākumu kā apmeklētajiem, tā darbiniekiem nēsāt maskas iekštelpās, kur nav iespējams ievērot distanci un nav aizsargbarjeru. Noteikti ierobežojumi privātu pasākumu rīkošanai, kā arī noteikts darbalaika ierobežojums sabiedriskās ēdināšanas vietām līdz pusnaktij un apmeklētāju skaitu pie galdiņa iekštelpās samazināt līdz četriem cilvēkiem.

Masku lietošana stājas spēkā no trešdienas, 14. oktobra, bet pārējie grozījumi - no sestdienas, 17. oktobra, valdības sēdē informēja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Valdības sēdē ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka "šoreiz jāpanāk [saslimšanas] viļņa nosišana ar to, ka sabiedrībai jāmaina sociālā uzvedība, lai varētu turpināt ekonomisko aktivitāti".

Ir paredzēts, ka noteikumu grozījumos ietvertie ierobežojumi būs spēkā līdz šī gada 6. novembrim, ņemot vērā Covid-19 klīnisko gaitu un to, ka visbiežāk inkubācijas periods ir piecas līdz septiņas dienas, trīs nedēļu posmā būtu iespējams izvērtēt šo pasākumu ietekmi uz slimības izplatības gaitu un nepieciešamības gadījumā šos pasākumus koriģēt.

Turpmāk privātos pasākumos drīkst pulcēties ne vairāk kā 30 cilvēku. Minētais skaits tiek pielīdzināts iepriekš noteiktajām cilvēku grupām, kas drīkstēja pulcēties, neievērojot distancēšanos – sporta treniņos, bērnu nometnēs u.tml. Tāpat tiek noteikts, ka privātos pasākumos ārā nedrīkst pulcēties vairāk nekā 300 cilvēku.

Savukārt ierobežojumi pulcēties privātos pasākumos tiek noteikti līdz šī gada 31. decembrim, atbilstoši tam kā ir noteikti ierobežojumi publiskiem pasākumiem.

Tā kā augsta riska vide Covid-19 izplatībai ir arī izklaides vietas, kurās tiek lietots alkohols un notiek nekontrolēta cilvēku pulcēšanās, kā arī apzinoties to, ka lielākā daļa šo uzņēmumu ir reģistrējušies kā ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji, ir jāierobežo minēto pakalpojumu sniegšanas laiks un cilvēku skaits, kas šajās vietās uzturas.

Tādēļ ir jānosaka, ka ēdināšanas pakalpojumi tiek sniegti līdz pulksten 24, izņemot ēdienu līdzņemšanai, kā arī jāparedz, ka pie viena galdiņa var atrasties ne vairāk kā četri cilvēki, kas nav vienas mājsaimniecības locekļi, uzsver VM.

Ņemot vērā to, ka vietās, attiecībā uz kurām šobrīd nav noteikti cilvēku skaita ierobežojumi, līdzīgi kā sabiedriskajā transportā, notiek lielāka cilvēku plūsma, tādēļ ir iespējams, ka kontaktā, kas varētu pārsniegt 15 minūtes, nonāk lielāks skaits cilvēku. Tādēļ ir jāparedz mutes un deguna aizsegu lietošana visām personām, izņemot bērnus līdz 13 gadu vecumam, kas uzturas minētajās vietās.

Tas nozīmē, ka mutes un deguna aizsegi būs jālieto tirdzniecības vietās (veikalos, tajā skaitā, lielveikalos, pastā, benzīntankā un citās vietās, kur notiek tirdzniecība), dzelzceļa stacijās, autoostās, lidostās, kā arī kultūras vietās un reliģiskās darbības veikšanas vietās, ja tajās nenotiek pasākums (tajā skaitā organizētas reliģiskas darbības, kas veicamas pulcējoties), kas organizēts fiksētās, personalizētās sēdvietās, piemēram, mutes un deguna aizsegi būs jālieto muzeju, izstāžu zāļu, bibliotēku, reliģisko darbības u.tml. vietu apmeklētājiem, ja viņi turp ir devušies apskatīt muzeja ekspozīciju, izstādi, piedalīties dievkalpojumā.

Ja šajās vietās, piemēram, bibliotēkā, tiks rīkots pasākums (seminārs, koncerts, izrāde), vai pasākums tiks rīkots reliģiskās darbības vietā (piemēram, kāzas), kurā personas atrodas fiksētās personalizētās sēdvietās, personām mutes un deguna aizsegi nebūs jālieto. Mutes un deguna aizsegs ir medicīniskā vai nemedicīniskā (higiēniskā) sejas maska vai vizieris, vai vairogs.

Mutes un deguna aizsegi ir jālieto arī darbiniekiem, kas strādā minētajās vietās un no apmeklētājiem nav nodalīti ar fizisku barjeru. Pienākumu lietot mutes un deguna aizsegus ir paredzēts ieviest no 14. oktobra, lai pēc iespējas ātrāk uzsāktu Covid-19 ierobežošanas pasākumus plašākā sabiedrībā.

Joprojām ir novērojama Covid-19 izplatība izglītības iestādēs. Līdz šim saslimšana ir konstatēta 59 izglītības iestādes, no tām 13 iestādēs ir novērojama iekšējā infekcijas izplatība (reģistrēti pieci un vairāk saslimšanas gadījumi). Kopumā visās izglītības iestādēs ir reģistrēts 261 saslimšanas gadījums, un 40% no tiem ir izglītības iestāžu darbiniekiem, tai skaitā pedagogiem.

Tādēļ, lai mazinātu Covid-19 izplatību izglītības iestādēs, ir noteikts, ka no 2020. gada 26. oktobra līdz 30. oktobrim izglītības iestādēs vispārējās pamatizglītības programmas un vispārējās vidējās izglītības programmas apguve 7.–12. klasē notiek attālināti.

Tieši šīs vecuma grupas izglītojamie ir saistīti ar augstāko Covid-19 izplatības risku. Šajā vecumā bērniem nav jānodrošina nepārtraukta pieaugušo uzraudzība, tādēļ tieši šai vecuma grupai noteikt attālinātās mācības ir optimālākais pasākums Covid-19 ierobežošanai izglītības iestādēs, skaidro VM.

Atbilstoši spēkā esošajam regulējumam - Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumiem Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" - noteiktos gadījumos izglītības process koledžās un augstskolās īstenojams attālināti. Pašlaik noteikts, ka koledža un augstskola nosaka kārtību, kādā izglītības programmas kursa vai moduļa daļu var īstenot attālināti, un attālināti īstenojamās daļas apjomu.

Tādi būs gadījumi, kad, piemēram, studējošajam vai darbiniekam Slimību profilakses un kontroles centrs noteicis obligātus pretepidēmijas pasākumus. Tāpat arī gadījumos, kad pašvaldības administratīvajā teritorijā, kur atrodas koledža vai augstskola, vai teritorijās, ar ko tā robežojas, novērojams Covid-19 infekcijas izplatības pieaugums vai saglabājas augsti infekcijas izplatības rādītāji.

Minētajos gadījumos izglītības process īstenojams attālināti atbilstoši koledžas vai augstskolas lēmumiem par to kā tieši tas veicams. Vienlaikus, ņemot vērā epidemioloģiskās situācijas radītos izaicinājumus koledžām un augstskolām, nepieciešama plašāka iespēja pielāgoties ar izglītības programmas (tās daļas) īstenošanas apjomu attālināti, kā arī izglītības jomā, institūcijai, kuras darbības mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu un tiesisku izglītību, tai skaitā sniedzot atbalstu izglītības procesa īstenošanā – Izglītības kvalitātes valsts dienestam – ir operatīvi nepieciešama aktuāla informācija par izglītības procesa organizāciju koledžās un augstskolās, lai varētu pildītu savas funkcijas un dotos uzdevumus.

Ņemot vērā minēto, noteikumu grozījumos ietverts regulējums par to, ka noteiktajos gadījumos koledža un augstskola nosaka kārtību, kādā izglītības programmu vai tās daļu var īstenot attālināti, un tām operatīvi jāsniedz informācija Izglītības kvalitātes valsts dienestam par faktu, ka tā īsteno mācības attālināti, ja koledžas un augstskolas darbības ietvaros studējošam vai personālam Slimību profilakses un kontroles centrs noteicis obligātus pretepidēmijas pasākumus, vai, atbilstoši koledžas vai augstskolas lēmumam, izglītības process tiek īstenots attālināti, jo pašvaldības administratīvajā teritorijā, kur atrodas koledža vai augstskola, vai teritorijās, ar ko tā robežojas, novērojams Covid-19 infekcijas izplatības pieaugums vai saglabājas augsti infekcijas izplatības rādītāji.

Kā liecina Slimību profilakses un kontroles centra rīcībā esošie dati, Covid-19 izplatība izglītības iestādēs arī ir saistīta ar interešu izglītības, tai skaitā sporta treniņu, sacensību apmeklēšanu. Lai ierobežotu Covid-19 izplatības riskus izglītības iestādēs un mazinātu to, ka pēc saskares ar inficētu personu interešu izglītības laikā izglītojamie ir spiesti atrasties mājas karantīnā un kavēt mācības, tiek paredzēts noteikt, ka klātienē notiek tikai individuālās interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmas apguve.

Tāpat paredzēts noteikt, ka nenotiek nekādi starpreģionālie pasākumi interešu vai profesionālās izglītības ievirzes ietvaros, lai novērstu Covid-19 pārnešanu no augstas izplatības reģioniem.

Tas pats tiek attiecināts arī uz amatiermākslas nodarbībām. Noteikumu grozījumi paredz arī uz mēnesi apturēt kolektīvas amatiermākslas kolektīvu nodarbības klātienē un paredz iespēju nodarboties tikai individuāli. Tas nozīmē, ka persona darbojas individuāli vai viens treneris nodarbojas ar vienu dalībnieku. Minētais ir nepieciešams, jo šajos kolektīvos sapulcējas cilvēki no dažādiem darba kolektīviem, kā arī tajos piedalās cilvēki, kas pieder augsta riska grupai saistībā ar Covid-19 izraisītiem veselības traucējumiem. Tādēļ, pieaugot Covid-19 izplatībai, ir jāierobežo cilvēku pulcēšanos šādos kolektīvos, kā arī jāierobežo šo kolektīvu starpreģionālie pasākumi, skaidroja VM.

Tā kā Covid-19 izplatība ir saistīta arī ar sporta kolektīvu darbību, noteikumi uz mēnesi aizliedz kolektīvas sporta nodarbības (treniņus) iekštelpās, nosakot to, ka kolektīvi amatieru sporta pasākumi var notikt tikai ārtelpās, neizmantojot ģērbtuves, bet iekštelpās notiek tikai individuālas sporta nodarbības.

Ierobežojumi attiecībā uz amatiermākslas, interešu izglītības un amatieru sporta nodarbībām, kā arī nosacījums nēsāt maskas iekštelpās, kurās nav iespējams noteikt cilvēku skaita ierobežojumu, tiek noteikts uz mēnesi, jo sākot no divām nedēļām var sāk novērot efektu no ieviestā pasākuma un mēneša laikā novērtēt tā noturību. Gadījumā, ja mēneša laikā epidemioloģiskā situācija stabilizēsies, no šiem ierobežojumiem varēs atteikties, bet, ja rezultāta nebūs, šie pasākumi būs jāturpina, kā arī jāievieš vēl citi papildus pasākumi.

Jau ziņots, ka pēdējā diennaktī veikti 4433 Covid-19 testi, reģistrēti 75 jauni saslimšanas gadījumi, kā arī viens nāves gadījums, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.

Latvijā kopā veikti 368 445 izmeklējumi, saslimušas 2840 personas un 1325 izveseļojušās.

Aizvadītajā diennaktī stacionēti vēl desmit Covid-19 pacienti, vēsta Nacionālais veselības dienests (NVD).

Kā liecina NVD informācija, kopā stacionāros ārstējas 70 pacienti: 61 ar vidēji smagu slimības gaitu, deviņi ar smagu slimības gaitu.

Kopumā no stacionāra izrakstīti 252 pacienti.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!