Sākot ar 1. janvāri, tiesības uz slimības pabalstu būs tiem cilvēkiem, kuri sociālās apdrošināšanas iemaksas būs veikuši ne mazāk kā trīs mēnešus pēdējo sešu mēnešu periodā vai sešus mēnešus pēdējos 24 mēnešos, skaidro Labklājības ministrija (LM).
Kvalifikācijas periods slimības pabalstam neattieksies uz darbnespējas lapām A, kuras apmaksā darba devējs, kā arī uz gadījumiem, kad tiek kopts slims bērns, kas nav sasniedzis 14 gadu vecumu.
Izmaiņas veiktas, lai nodrošinātu, ka slimības pabalstu varēs saņemt personas, kuras vismaz īsu brīdi būs sociāli apdrošinātas, nevis tikai ieguvušas darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusu vienlaicīgi ar darbnespējas iestāšanos.
Ministrijā skaidro, ka gadījumos, kad darbnespēja iestājusies vienlaicīgi ar darba ņēmēja statusa iegūšanu, personai vēl nav zaudēto darba ienākumu, kurus kompensēt darbnespējas dēļ.
Līdz ar to, ja darbinieks saslims pirmajās darba dienās, darbiniekam būs tiesības uz slimības naudu, ko izmaksā darba devējs, bet nebūs tiesības uz slimības pabalstu, ko piešķir un izmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.
Tā kā ir vairākas situācijas, kad par darbinieku noteiktā periodā sociālās apdrošināšanas iemaksas veic valsts, piemēram, bērna kopšanas, grūtniecības atvaļinājumā vai pārejoša darbnespējas laikā, minētais periods tiks ņemts vērā, vērtējot kvalifikācijas periodu.
Ar 2018. gadu mainīsies arī slimības pabalsta izmaksas kārtība gadījumos, kad darbnespēja turpinās pēc valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu perioda beigām, proti, ja darbnespēja turpinās arī pēc darba attiecību izbeigšanas. Šādā gadījumā slimības pabalstu par darbnespējas lapu B izmaksās 30 kalendārās dienas pēc tam, kad cilvēks zaudējis darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusu.
Šādas izmaiņas veiktas, lai novērstu negodprātīgu slimības pabalstu izmantošanu, uzsver LM.
