Deputāti noteica, ka no 2004.gada 1.maija līdz 2011.gada 1.maijam ES pilsoņi lauksaimniecības un meža zemi varēs iegūt īpašumā, ja vēlēsies nodarboties ar lauksaimniecību kā pašnodarbinātas personas un vismaz trīs gadus Latvijā nepārtraukti būs nodarbojušies ar lauksaimniecību.
Zemes iegādes ierobežojumi būs spēkā septiņus gadus pēc Latvijas iestāšanās ES, tas ir - līdz 2011.gada 1.maijam ar tiesībām tos pagarināt vēl uz trīs gadiem.
Lauksaimniecības un meža zemi nevarēs iegādāties tie ES pilsoņi, kas nebūs Latvijā dzīvojuši, ES valstu juridiskās personas, citu valstu pilsoņi un juridiskās personas un Latvijas nepilsoņi.
Lai saņemtu atļauju zemes iegādei, Latvijā trīs gadus nodzīvojušajiem ES dalībvalstu pilsoņiem, kas vēlas nodarboties ar lauksaimniecību, būs jāvēršas ar iesniegumu pašvaldībā. Pašvaldībai veiks pārbaudi, prasot izziņas attiecīgajiem dienestiem, un lēmums par zemes pārdošanu būs jāpieņem pašvaldības domei vai padomei.
Citu valstu pilsoņi, juridiskās personas un Latvijas nepilsoņi lauksaimniecības un meža zemi iegādāties nedrīkstēs, bet ar īpašu pašvaldības deputātu atļauju drīkstēs iegādāties purvu zemi, zem namīpašumiem esošu zemi un citu veidu zemi laukos. Šie cilvēki un juridiskās personas nevarēs zemi iegādāties valsts pierobežas joslā, rezervātos, kāpu un iekšējo ūdenstilpju aizsargjoslā, kā arī uz derīgo izrakteņu atradnēm.
Kā debatēs norādīja politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" deputāts Vladimirs Buzājevs, likums nostāda nepilsoņus "līdzīgi citplanētiešiem" un liedz šiem cilvēkiem, kas Latvijā dzīvojuši visu mūžu, iegādāties zemi.
Savukārt partijas "Jaunais laiks" deputāts Dzintars Zaķis norādīja, ka drīzumā varētu tikt skatīti grozījumi likumā, kas paredz tiesības iegādāties īpašumā zemi tiem nepilsoņiem, kuri zemes lietošanai ir pieteikušies līdz 1996.gadam. Tomēr tas notikšot pēc rūpīgas izvērtēšanas.
Likums vairs neparedz nekādus ierobežojumus zemes īpašuma tiesībām mantošanas ceļā.
Līdz ar to zemi brīvi varēs iegādāties Latvijas pilsoņi, valsts un pašvaldības uzņēmumi. Zemi būs atļauts iegādāties arī firmām, kurās vairāk kā puse kapitāla pieder Latvijas pilsoņiem, valstij vai pašvaldībai vai arī šiem subjektiem kopā.
Zemi drīkstēs pirkt arī firmas, kurās vairāk nekā puse kapitāla pieder cilvēkiem vai firmām no valstīm, ar kurām Saeima līdz 1997.gadam ratificējusi līgumus par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību.
Zemi drīkstēs pirkt arī publiskas akciju sabiedrības, ja to akcijas kotē Rīgas biržā, trīs gadus strādājošas reliģiskas organizācijas un Latvijā reģistrētas zemnieku saimniecības un individuālie uzņēmumi, ja tie pieder Latvijas pilsoņiem.
Jau iepriekš norādīts, ka tik "mīksts" zemes iegādes likums iznācis tādēļ, ka Latvijas noslēgtā sarunu ar ES sadaļa par brīvu preču un kapitāla kustību ļauj pieņemt tikai simboliskus zemes iegādes ierobežojumus.
Likums pēc izsludināšanas stāsies spēkā 15.aprīlī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
