Ierobežojumu dēļ atceltie pieraksti slimnīcās mērāmi tūkstošos; veidojas garas pacientu rindas
Foto: F64

Ieviesto veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības ierobežojumu rezultātā izveidojušās garas rindas ar pacientiem, kuru pieraksti iepriekš tika atcelti, skaidroja Paula Stradiņa klīniskās universitātes un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcās.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kā pavēstīja Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis, pakalpojumu atgriešana norit pakāpeniski, tomēr jau tagad iestādes vadītājs zināja teikt, ka "mēs vēl ilgi nenonāksim pie iepriekšējiem apmēriem". Tas skaidrojams ar to, ka Covid-19 dēļ ārstniecības iestādei nākas patērēt daudz vairāk laika dezinfekcijas pasākumu veikšanai, kā arī pacientu plūsmu kontrolēšanai.

"Ja agrāk mēs spējām sniegt četras konsultācijas stundā, tad tagad tikai divas vai trīs," norāda Paeglītis. Tas pats attiecas arī uz izmeklējumiem, jo pēc katra pacienta iekārtas ir jādezinficē, kas prasa vairāk laika.

Pašreizējo slimnīcas darbu arī ietekmē pacientu plūsmu organizēšana, kas nereti sagādājot lielus izaicinājumus, klāstīja Paeglītis, piebilstot, ka "slimnīcas infrastruktūra tam nav paredzēta un nekad arī nav bijusi". Tomēr, neskatoties uz grūtībām, tiek sperti soļi pacientu plūsmu kontrolēšanai, piemēram, tiek noteikti laiki un dienas, kad konkrētas pacientu grupas var ierasties slimnīcā.

Vienlaikus kā obligāta prasība ir ieviesta sejas aizsargmasku lietošana – tās ir jānēsā visiem pacientiem, kuri ierodas Austrumu slimnīcā.

Austrumu slimnīcā, tāpat kā pārējās universitāšu slimnīcās, priekšroka tiek dota tieši tiem pacientiem, kuru pieraksti tika atcelti ieviesto ierobežojumu dēļ. Pēc slimnīcas vadītāja paustā, šādu pacientu ir kopumā aptuveni 6000, bet vairumu viņu jau esot izdevies apzvanīt un piedāvāt iespējamos vizīšu vai izmeklējumu laikus.

Pašreizējais plāns ir sazināties ar visiem šiem pacientiem, kuriem vizītes vai izmeklējumi tika iepriekš atcelti, kā arī lai noskaidrotu, vai pieraksts vēl būs nepieciešams un attiecīgi vienotos par konkrētu pieraksta laiku nākotnē. Tāpēc Austrumu slimnīca mudina šos pacientus ar iepriekšējiem pierakstiem, kas tika atcelti ierobežojumu dēļ, nedoties uz slimnīcu klātienē, bet gan sagaidīt ziņu (zvanu) no slimnīcas Klientu apkalpošanas operatora.

Attiecībā uz trešdienu, kad tika paplašināts sniegto pakalpojumu klāsts, tostarp atļauta arī dažādu dienas stacionāra un ambulatoro pakalpojumus sniegšana, Paeglītis zināja teikt, ka pretēji iepriekš prognozētajam netika novērots krass jaunu pacientu pieplūdums, tomēr viņš neizslēdz iespēju, ka tuvākajās dienās situācija varētu mainīties.

Ņemot vērā patlaban izveidojušos rindu, kā arī dezinfekcijas un pacientu plūsmu kontrolēšanas nepieciešamību, jauniem pacientiem pieraksti uz tādiem pakalpojumiem kā magnētisko rezonansi tiek veikti tikai vairākus mēnešus uz priekšu, atzina slimnīcas vadītājs.

Tikmēr Stradiņa slimnīcas pārstāve Janita Veinberga norādīja, ka šobrīd krass pieaugums vēl nav vērojams. Tāpat arī jāņem vērā, ka rindas ir veidojušās arī pirms ārkārtas situācijas, jo ir virkne speciālistu, pie kuriem vienmēr ir nācies gaidīt ilgāk un tas saistīts ar speciālistu trūkumu valstī.

Tomēr, kā vēstīja iestādes pārstāve, šobrīd tiek konstatēts liels darba apjoms, atsākot pieņemt tos pacientus, kuru vizītes un izmeklējumi tika atlikti. Skaits esot gana liels, runa ir par vairākiem tūkstošiem, bet šos pacientus Stradiņa slimnīca ir apņēmusies pieņemt vispirms, atjaunojoties pakalpojumu nodrošināšanai slimnīcā. Savu solījumu noteikti pildīsim, bet tas prasa lielu plānošanas darbu, skaidroja Veinberga.

Stradiņa slimnīcai šobrīd neesot grūtību ievērot noteiktos piesardzības un drošības pasākumus, lai gan tie gan ietekmē pacientu skaitu, kuru varam dienā pieņemt, norāda slimnīcas pārstāve, skaidrojot, ka jārēķinās, ka pēc katra pacienta poliklīnikā tiek dezinficētas telpā esošās virsmas un veikti citi drošības pasākumi.

Vaicāta par ielaistiem gadījumiem, Veinberga atbildēja, ka šobrīd vēl ir pāragri par to runāt, jo datu apkopošanai būs nepieciešams ilgāks laika posms un speciālistu novērojumi.

Ārstniecības iestādē no trešdienas ir atvērts pieraksts uz konsultācijām pie dažādiem speciālistiem un uz dažādiem izmeklējumiem. Tomēr jāņem vērā, ka tas nenozīmē papildu kvotas - ir virkne speciālistu, pie kuriem pieraksta kalendārs bija aizpildīts jau pirms ārkārtas situācijas izsludināšanas, atzīst Veinberga.

Tikmēr Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pārstāve Una Grenevica, raksturojot kopējo situāciju, klāstīja, ka ārkārtējās situācijas dēļ slimnīcām strauji ir jāpielāgojas arvien jauniem izaicinājumiem, un jārada risinājumi, kas pacientu ikdienu padarītu ērtāku un vienkāršāku. "To arī cenšamies paveikt," norāda Grenevica.

Tāpat kā pārējās universitāšu slimnīcās - izeja no krīzes radītajiem ierobežojumiem ir būs pakāpeniska, jo tikai tādā veidā iespējams pilnīgāk plānot pacientu pierakstus un izvairīties no garajām rindām. Slimnīcas klientu centrs paveic lielu darbu, uzsver slimnīcas pārstāve, norādot, ka "ar katru pacientu sazināmies un skaidrojam situāciju, kā arī cenšamies rast vislabāko individuālo risinājumu".

Slimnīcā ir izstrādātas dažādas vizuālas norādes, proti, balss ziņojumi – kas aicina katram pasargāt sevi un citus, tāpat arī ir pieejami dezinfekcijas līdzekļi, kas sniedz iespēju izvairīties no inficēšanas riskiem.

Primāri ārstniecības pakalpojumi, tāpat kā Austrumu un Stradiņu slimnīcās, tiek nodrošināti tiem, kuriem tos bija jāatsaka ārkārtas situācijas dēļ. Pēc slimnīcas pārstāves paustā, būtiski situāciju atviegloja attālināto vizīšu iespēja, jo tas nodrošina piekļuvi ārstam, piemēram, video formātā, kas ļāva izvairīties no arvien garāku rindu plūsmas.

Būtiski ielaistu gadījumu pieaugumu ārstniecības iestādē netiek konstatēti, jo pieejamība tika nodrošināta gan ģimenes ārstiem, gan konsultācijās klātienē - akūtos gadījumos.

Jau ziņots, ka veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) otrdien izdotais rīkojuma paredz, ka no 13. maija, ārstniecības iestādēs, papildus esošajiem pakalpojumiem, tiks nodrošināti tādi sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumi kā izmeklējumi, proti, endoskopija, scintigrāfija, neirogrāfija, mamogrāfija, miogrāfija un osteodensitometrija, kā arī ambulatorā rehabilitācija ar izņēmumu attiecībā uz dienas stacionāra pakalpojumiem un speciālistu sniegtie pakalpojumi.

Atkal pieejami būs arī tādi dienas stacionāra pakalpojumi kā koronarogrāfija, koronārā angioplastija, invazīvās radioloģijas pakalpojumi, acu operācijas, kas bez ķirurģiskas iejaukšanās draud ar aklumu, invazīva ārstēšana pacientiem ar sirds ritma traucējumiem, kā arī sejas žokļu ķirurģija.

Tikmēr attiecībā uz sekundāro stacionāro veselības aprūpi tiks atsākta izgulējumu, tai skaitā komplicētu ar osteomielītu un ilgstoši nedzīstošu, hronisku ādas, mīksto audu čūlu mikroķirurģiska ārstēšana, acu operācijas, kas bez ķirurģiskas iejaukšanās draud ar aklumu, ja nepieciešama stacionāra ārstēšana, invazīva ārstēšana pacientiem ar sirds ritma traucējumiem, kohleārā implantācija, orgānu transplantācija, locītavu endoprotezēšana un visa veida zobārstniecības pakalpojumi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Koronavīruss Covid-19 Austrumu slimnīca Bērnu klīniskā universitātes slimnīca Ilze Viņķele Stradiņa slimnīca
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form