Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien atbalstīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) sagatavotos grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz, ka, veicot ieguldījumu vienas kapitālsabiedrības pamatkapitālā, termiņuzturēšanās atļauju var pieprasīt ne vairāk kā trīs ārzemnieki.
Pašreizējā likuma redakcija paredz, ka termiņuzturēšanās atļauju šajā likumā noteiktajā kārtībā ārzemniekam ir tiesības pieprasīt uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš veicis ieguldījumu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, to palielinot, vai veicis ieguldījumu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, dibinot jaunu kapitālsabiedrību, un ieguldījums ir vismaz 25 000 latu, un tas veikts kapitālsabiedrībā, kura nodarbina ne vairāk kā 50 darbinieku, kuras gada apgrozījums vai gada bilance nepārsniedz 7 miljonus latu un kura saimnieciskā gada laikā kopā valsts budžetā un pašvaldības budžetā kā nodokļus samaksā ne mazāk kā 20 000 latu.
Tāpat termiņuzturēšanās atļauju var iegūt, ja ieguldījums ir vismaz 100 000 latu.
PMLP rosina likumu izteikt tādā redakcijā, ka atļauju var iegūt, ja ieguldījums ir 35 000 eiro un tas veikts kapitālsabiedrībā, kura nodarbina ne vairāk kā 50 darbinieku, kuras gada apgrozījums vai gada bilance nepārsniedz 10 miljonus eiro un kura saimnieciskā gada laikā kopā valsts budžetā un pašvaldības budžetā kā nodokļus samaksā ne mazāk kā 40 000 eiro. Veicot ieguldījumu vienas kapitālsabiedrības pamatkapitālā termiņuzturēšanās atļauju var pieprasīt ne vairāk kā trīs ārzemnieki.
Tāpat PMLP rosināja, ka termiņuzturēšanās atļauju var iegūt, ja ieguldījums ir vismaz 150 000 eiro un tas veikts kapitālsabiedrībā, kura nodarbina vairāk nekā 50 darbinieku un kuras gada apgrozījums vai gada bilance pārsniedz 10 miljonus eiro.
PMLP izstrādātie grozījumi tiks virzīti kā Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums uz otro lasījumu.
Saeimas komisija iesāka šodien skatīt citus Imigrācijas likuma grozījumus, kas saistās ar termiņuzturēšanās atļauju iegūšanu. Kopumā virzīšanai uz otro lasījumu steidzamības kārtā iesniegts 21 priekšlikums, taču komisija laika trūkuma dēļ izskatīja tikai piecus. Nākamā komisijas sēde paredzēta nākamotrdien, 29.oktobrī.
Starp pieciem izskatītajiem priekšlikumiem netika atbalstīts Zemkopības ministrijas (ZM) parlamentārā sekretāra Edvarda Smiltēna priekšlikums noteikt, ka uzturēšanās atļaujas iegūšanai par pamatu nedrīkst būt lauksaimniecībā izmantojamās zemes un meža zemes iegāde.
Šis priekšlikums paredzēja, ka ārzemnieki turpmāk nevarēs iegūt termiņuzturēšanās atļauju, ja viņu iegādājamā nekustamā īpašuma sastāvā ietilps lauksaimniecībā izmantojamā zeme un/vai meža zeme.
Otru šī likuma grozījumu paketi, kurā ietverti 52 priekšlikumi, komisija paspēja izskatīt, un tā tiks virzīta otrajam lasījumam. Šajā paketē ietilps arī iepriekšminētie PMLP izstrādātie grozījumi.
Jau ziņots, ka Saeima 17.oktobrī konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja koalīcijas panākto kompromisu termiņuzturēšanās atļauju jautājumā, kas iestrādāts Imigrācijas likuma grozījumu projektā.
Likumprojektam tika noteikta steidzamība, un to otrajā, galīgajā, lasījumā Saeimā plānots skatīt 31.oktobrī.
Jau tagad Saeimas kuluāros runā, ka Valsts prezidents šos likuma grozījumus varētu nodot parlamentam otrreizējai caurlūkošanai. Ja likuma grozījumi tiktu pieņemti 31.oktobrī, tad tos otrreizējai caurlūkošanai varētu nodot jau pēc nākamā gada valsts budžeta pieņemšanas, kas paredzēta 6.novembrī.
Neoficiāli tiek runāts, ka ar atsevišķiem politiķiem ticies arī Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Gundars Daudze, pārrunājot jautājumu arī par grozījumiem Imigrācijas likumā. Portāls "pietiek.com" ziņo, ka Daudze par termiņuzturēšanās atļauju problēmas risinājumiem šonedēļ konsultējies ar "Vienotības" un Zaļo un zemnieku savienības politiķiem. Portāls arī vēsta, ka neformālajās konsultācijās pieļauts, ka grozījumi Imigrācijas likumā var netikt izsludināti, bet nodoti otrreizējai izskatīšanai Saeimā.
Atsevišķi koalīcijas politiķi gan apgalvoja, ka panāktā vienošanās par uzturēšanās atļaujām netiktu būtiski pārkāpta arī gadījumā, ja parlaments šo likumu izskatītu otro reizi.
Kā ziņots, koalīcija fiksējusi panākto vienošanos termiņuzturēšanās atļauju jautājumā un vienojusies par valsts 2014.gada budžeta pieņemšanu, iepriekš žurnālistiem pēc koalīcijas sadarbības padomes ārkārtas sēdes sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).
Vienošanās, kuru atbalsta koalīcijas partneri, paredz veikt Imigrācijas likuma grozījumus, nosakot, ka nākamgad apmaiņā pret termiņuzturēšanās atļaujām var veikt ne vairāk par 700 darījumu par nekustamā īpašuma iegādi ar vērtību virs 150 000 eiro un vēl 100 darījumus gadā virs 0,5 miljoniem eiro. Ja darījumu skaits virs 0,5 miljoniem eiro pārsniegs 100, tad to varēs papildināt uz tās kvotas rēķina, kas paredzēta darījumiem no 150 000 eiro.
Savukārt 2015. un 2016.gadā šādu darījumu skaits samazinātos attiecīgi līdz 525 un 350, kā arī katru gadu vēl uzturēšanās atļaujas varētu piešķirt par 100 darījumiem virs 0,5 miljoniem eiro.
Tāpat paredzēts noteikt, ka valdība pēc Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas un Ekonomikas ministrijas izvērtējuma šo kvotu var arī samazināt. Savukārt 2017.gadā šo programmu varētu atcelt vai arī noteikt kvotu, kas nepārsniedz 2016.gada līmeni.
Ekonomikas attīstības fondā par katru darījumu tiks iemaksāti 25 000 eiro, un šie līdzekļi tiks izmantoti reemigrācijas plāna īstenošanai un pirmā mājokļa programmai.
Tāpat uzturēšanās atļaujas netiks piešķirtas par neapbūvētu zemesgabalu iegādi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
