Ierosina lietu par Stambulas konvencijas atbilstību Satversmei
Foto: LETA

Satversmes tiesa (ST) pirmdien, 3. augustā, ierosinājusi lietu pēc 21 Saeimas "Jaunās Vienotības" un "Attīstībai/Par" frakciju deputāta iesnieguma, lai vērtētu Stambulas konvencijas atbilstību Latvijas Republikas Satversmei, portāls "Delfi" uzzināja tiesā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

ST ir uzaicinājusi institūciju, kuras uzdevumā tika parakstīta Stambulas konvencija, – Ministru kabinetu – līdz 5. oktobrim iesniegt tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir 2021. gada 4. janvāris. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.

ST ierosinātā lieta vērtēs Eiropas Padomes 2011. gada 11. maija Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu 3. panta "c" punkta, 4. panta 3. punkta un 12. panta 1. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes ievadam, 1., 99. un 110. pantam, 4. panta 4. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam un 14. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 112. pantam".

Konvencijas 3. panta "c" punkts noteic, ka ar terminu "sociālais dzimums" tiek saprastas sociālās lomas, uzvedība, nodarbošanās un īpašības, ko konkrēta sabiedrība uzskata par atbilstošām sievietēm un vīriešiem.

4. panta 3. punkts nosaka: "Konvencijas dalībvalstis garantē to, ka, īstenojot šīs Konvencijas noteikumus, it īpaši veicot vardarbības upuru tiesību aizsardzības pasākumus, nenotiek nekāda diskriminācija neatkarīgi no tā, vai šādas diskriminācijas pamatā ir dzimums, sociālais dzimums, rase, ādas krāsa, valoda, reliģiskā pārliecība, politiskie vai citi uzskati, nacionālā piederība, sociālā izcelsme, piederība mazākumtautībai, īpašums, izcelšanās, dzimumorientācija, dzimuma identitāte, vecums, veselības stāvoklis, invaliditāte, ģimenes stāvoklis, migranta vai bēgļa statuss vai cits statuss."

Konvencijas 4. panta 4. punkts noteic, ka saskaņā ar šīs konvencijas noteikumiem par diskrimināciju netiek uzskatīti īpašie pasākumi, kas vajadzīgi, lai novērstu ar dzimumu saistītu vardarbību un aizsargātu sievietes no šādas vardarbības.

Stambulas konvencijas 12. panta 1. punkts paredz, ka konvencijas dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai veicinātu izmaiņas sociālās vides un kultūras noteiktajos sieviešu un vīriešu uzvedības modeļos nolūkā izskaust aizspriedumus, paražas, tradīcijas un jebkādu citu praksi, kuras pamatā ir ideja par sieviešu nepilnvērtību vai par sieviešu un vīriešu lomām, kas padarītas par stereotipiem.

Konvencijas 14. pants paredz, ka "1. Konvencijas dalībvalstis attiecīgos gadījumus veic vajadzīgos pasākumus, lai visu izglītības līmeņu mācību programmās iekļautu mācību vielu par tādiem jautājumiem kā sieviešu un vīriešu līdztiesība, tādas dzimumu sociālās lomas, kas nav padarītas par stereotipiem, savstarpējā cieņa, nevardarbīga konfliktu atrisināšana savstarpējās attiecībās, ar dzimumu saistīta vardarbība pret sievietēm un tiesības uz personas integritāti, un lai šī mācību viela būtu pielāgota audzēkņu spēju attīstības līmenim. 2.Konvencijas dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai 1. daļā minēto principu ieviešanu veicinātu ikdienējās izglītības ieguves vietās, kā arī sporta, kultūras un atpūtas vietās un plašsaziņas līdzekļos."

Savukārt Satversmes 1. pants nosaka, ka "Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika." 91. pants paredz, ka "visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas." Satversmes 99. pantā teikts, ka "ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību. Baznīca ir atdalīta no valsts."

Satversmes 110. pantā paredzēts, ka "valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības. Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības."

Latvijas pamatlikuma 112. pantā noteikts, ka "ikvienam ir tiesības uz izglītību. Valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību. Pamatizglītība ir obligāta."

Satversmes ievadā teikts, ka "1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes un balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tai neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību.

Latvijas tauta izcīnīja savu valsti Brīvības cīņās. Brīvi vēlētā Satversmes sapulcē tā nostiprināja valsts iekārtu un nolēma sev Satversmi.

Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmus, pretojās tiem un atguva brīvību, 1990. gada 4. maijā atjaunojot valstisko neatkarību uz valsts nepārtrauktības pamata. Tā godina savus brīvības cīnītājus, piemin svešo varu upurus, nosoda komunistisko un nacistisko totalitāro režīmu un to noziegumus.

Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ciena mazākumtautības. Latvijas tauta aizsargā savu suverenitāti, Latvijas valsts neatkarību, teritoriju, tās vienotību un demokrātisko valsts iekārtu.

Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības. Uzticība Latvijai, latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, brīvība, vienlīdzība, solidaritāte, taisnīgums, godīgums, darba tikums un ģimene ir saliedētas sabiedrības pamats. Ikviens rūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret citiem, nākamajām paaudzēm, vidi un dabu.

Latvija, apzinoties savu līdzvērtību starptautiskajā kopienā, aizstāv valsts intereses un veicina vienotas Eiropas un pasaules ilgtspējīgu un demokrātisku attīstību."

Lieta ST ierosināta pēc divdesmit viena 13. Saeimas deputāta pieteikuma. Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka Stambulas konvencijas 12. panta 1. punkts kopsakarā ar 4. panta 3. punktu uzliek valstij veikt vajadzīgos pasākumus, lai veicinātu izmaiņas sabiedrības domāšanā, attieksmē un nepieļautu diskrimināciju attiecībā uz cilvēkiem, kuri identificē sevi nevis ar savu bioloģisko dzimumu, bet ar citu dzimumu (sociālais dzimums).

Pieteikuma iesniedzēja ieskatā apstrīdētās normas neatbilstot Satversmē ietvertajām Latvijas valsts konstitucionālo identitāti veidojošām ģimenes un kristīgām vērtībām, Satversmes 99. pantā ietvertajām tiesībām uz domas un apziņas brīvību, kā arī Satversmes 110. pantā ietvertajai tradicionālas ģimenes aizsardzībai.

Pieteikuma iesniedzējs norāda arī uz Stambulas konvencijas 4. panta 4. punkta iespējamo pretrunu ar Satversmes 91. pantā ietverto diskriminācijas aizlieguma principu. Proti, šajā apstrīdētajā normā paredzētie īpašie pasākumi vardarbības novēršanai, kuri attiecas tikai uz sievietēm, varot radīt atšķirīgu attieksmi uz dzimuma pamata.

Pieteikuma iesniedzēja ieskatā Stambulas konvencijas 14. pants uzliek valstij pienākumu iekļaut izglītības programmās jautājumus par personām, kuras neidentificē sevi ar savu bioloģisko dzimumu, piemēram, transpersonām un transseksuālām personām. Šāds regulējums esot pretējs Satversmes 112. pantam, kurā bērna vecākiem esot ietvertas tiesības nodrošināt bērniem izglītību, kas atbilst viņu reliģiskajai pārliecībai un filozofiskajiem uzskatiem.

"Delfi" jau ziņoja, ka šī gada jūnijā pēc partiju apvienības "Jaunā Vienotība" Saeimas frakcijas iniciatīvas sagatavots un ar partiju apvienības "Attīstībai/Par" atbalstu tika iesniegts pieteikums Satversmes tiesai, lūdzot izvērtēt, vai Eiropas Padomes konvencija par vardarbības pret sievietēm un ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā saucamā Stambulas konvencija atbilst Latvijas pamatlikumam.

Saskaņā ar likumu Saeimas deputātiem ir tiesības vērsties Satversmes tiesā par Latvijas parakstīto vai noslēgto starptautisko līgumu atbilstību Satversmei, ja pieteikumu paraksta vismaz 20 parlamentārieši. Astoņu "Jaunās Vienotības" deputātu iniciatīvu atbalstīja 13 "Attīstībai/Par" deputāti.

Pieteikumu parakstījušie deputāti uzskata, ka bez Satversmes tiesas iesaistes varētu būt apgrūtināta lemšana par konvencijas ratifikāciju Saeimā, ņemot vērā, ka vislielākās debates, tajā skaitā juridiskie argumenti, līdz šim bijušas tieši par atsevišķu konvencijā iekļauto tiesību normu atbilstību Latvijas pamatlikumam. Visaptverošu izvērtējumu par to var sniegt vienīgi Satversmes tiesa, kuras skaidrojums nodrošinātu, ka Saeima, vēlāk lemjot par konvencijas ratifikāciju, pieņem Satversmei atbilstošu līgumu, uzskata deputāti.

"Latvija ir Eiropas Savienības pilntiesīga dalībvalsts, un mums būtu jādara viss iespējamais, lai šī Eiropas Padomes konvencija tiktu ratificēta un Latvija pievienotos visām tām valstīm, kas cīnās ar dokumentā identificētajām problēmām. "Jaunā Vienotība" konvenciju vairākkārt ir mēģinājusi virzīt ratifikācijai Saeimā, bet mūsu kolēģi iebilduši, ka tā neatbilst Latvijas Satversmei. Šo argumentu kvalificēti var novērtēt vienīgi Satversmes tiesa, tādēļ tās atzinums būs svarīgs elements dokumenta virzībai uz ratifikāciju Saeimā," skaidroja Saeimas deputāts Arvils Ašeradens (JV).

"Satversmes tiesa un tās izsvērtais viedoklis bauda lielu uzticību. Lai kliedētu mītus un aizspriedumus un iegūtu pārliecinošu konstitucionālu viedokli, nododam Eiropas Padomes konvencijas atbilstības pamatlikumam vērtēšanu Satversmes tiesas rokās. Partiju apvienība "Attīstībai/Par"vienmēr iestājusies par konvencijas ratifikāciju parlamentā. Esmu pārliecināts, ka tam nepretotos arī mūsu pamatlikuma autori, jo, pateicoties iekļaujošai iekārtai un universālai līdztiesībai, Latvijas Republika jau savā piedzimšanas brīdī bija viena no modernākajām un progresīvākajām valstīm. Mūsu Satversme vēl arvien ir gana iekļaujoša un laika garam atbilstoša, tāpēc nevietā ir mēģinājumi to izmantot kā aizbildinājumu, lai Eiropas Padomes konvenciju neratificētu. Mums ir jāsper šis simboliskais solis solidāras, humānas un atvērtas sabiedrības virzienā," uzskata "Attīstībai/Par" Saeimas frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts.

Eiropas Padome Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un ģimenē novēršanu un apkarošanu pieņēma 2011. gada 11. maijā, un tās nolūks ir mudināt valstis darīt visu iespējamo, tai skaitā pieņemt nepieciešamos normatīvos aktus, lai aizsargātu ikviena, īpaši sieviešu, tiesības uz dzīvi bez vardarbības gan sabiedriskajā, gan privātajā dzīvē. Konvencijai ir pieci mērķi, tajā skaitā aizsargāt sievietes no jebkādas vardarbības, to novērst un izskaust, sekmēt sieviešu un vīriešu faktisku līdztiesību, nodrošinot sieviešu tiesību un iespēju paplašināšanu, izstrādāt visaptverošu sistēmu, lai aizsargātu no vardarbības ģimenē cietušos upurus un viņiem palīdzētu, veicināt starptautisku sadarbību šādas vardarbības izskaušanai, kā arī nodrošināt atbalstu nevalstisko organizāciju un tiesībaizsardzības institūciju efektīvai sadarbībai, izskaužot vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē.

Latvija Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un ģimenē novēršanu un apkarošanu parakstīja 2016. gada pavasarī pēc attiecīga Ministru kabineta lēmuma un deleģējuma labklājības ministram. Eiropas Parlaments pērnā gada nogalē pieņēma rezolūciju, kurā aicina Eiropas Savienības dalībvalstis, kas konvenciju līdz šim ir tikai parakstījušas, nekavēties ar tās ratifikāciju. Šajā rezolūcijā kā viena no valstīm minēta arī Latvija.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Jaunā Vienotība Stambulas konvencija Arvils Ašeradens Daniels Pavļuts Eiropas Padome Eiropas Parlaments Eiropas Savienība Saeima Satversmes tiesa
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form