Paziņojumā norādīts, ka TB/LNNK domes frakcija vairākkārt apspriedusi pieminekļu izveides principus Rīgā. Frakcija uzskata, ka "Rīgas domes politikai pieminekļu jautājumā ir jābūt vērstai uz Latvijas sabiedrisko un kultūras darbinieku piemiņas iemūžināšanu".
"Frakcija apzinās lielo ieguldījumu, ko cīņā par Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu ir devis Gunārs Astra, uzturot dzīvu Latvijas neatkarības ideju arī smagajos okupācijas gados," pausts paziņojumā.
Astra, ko dēvē arī par Latvijas sirdsapziņas cietumnieku, dzimis 1931.gadā. Studiju laikā viņš iepazinies ar amerikāņu diplomātiem, un šo sakaru dēļ Astru 1961.gadā apsūdzēja spiegošanā. Lai gan tiesā nekādu spiegošanu nevarēja pierādīt, viņu notiesāja uz 15 gadiem padomju soda nometnē. Pēc atbrīvošanas 1976.gadā viņš atgriezās Rīgā.
Astru atkal apcietināja 1983.gada septembrī un notiesāja uz septiņiem gadiem sevišķi stingra režīma nometnē un pēc tam uz pieciem gadiem izsūtījumā, jo viņš bija tulkojis 45 baltiešu 1979.gadā parakstīto memorandu, kurā prasīja atcelt Staļina - Hitlera paktu, un izplatījis Džordža Orvela grāmatu "1984.gads". Tiesā sakot pēdējo vārdu, Astra neatkāpās no saviem principiem, līdz prokurors lūdza viņam aizliegt izteikties, taču tiesnesis lūgumu noraidīja.
Astru atbrīvoja 1988.gada 1.februārī. Martā ar dzīvesbiedri viņš viesojās pie draugiem Ļeņingradā, kur pēkšņi saslima un pēc sirds operācijas mira. 1991.gada 22.oktobrī, kad Astram būtu palikuši 60 gadi, pie viņa kapavietas Meža kapos atklāja divus metrus augstu pieminekli, savukārt 1993.gada 18.novembrī Rīgā pie Tieslietu ministrijas tika uzstādīta Astram veltīta piemiņas plāksne.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
