Rīgas domes lēmums no šī gada 1. janvāra daudzstāvu mājās slēgt atkritumu stāvvadus iet pretrunā ar vairākiem likumiem un neatbilst labas pārvaldības principam, līdz ar to Tiesībsarga birojs aicina pašvaldību šo normu izslēgt no saistošajiem noteikumiem.
Tiesībsarga rekomendācijas īstenošanai tiek noteikts laiks – pašvaldībai tas jāizdara trīs mēnešu laikā.
Pie Tiesībsarga 2020. gada beigās vērsies kāds iedzīvotājs, kurš norādījis, ka Rīgas domes saistošie noteikumu "Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētā" 38. punkts, iespējams, neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 105. pantā noteiktajām tiesībām uz īpašumu. Vienlaikus Tiesībsarga birojā atzīmē, ka lietas izskatīšanas laikā tika saņemtas vēl četras personu sūdzības par atkritumu stāvvadu slēgšanu daudzstāvu mājās Rīgā.
38. pants nosaka, ka Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas apsaimniekotājs sadarbībā ar dzīvokļa īpašuma īpašniekiem par saviem līdzekļiem līdz 2021.gada 1.janvārim slēdz atkritumu stāvvadus, nodrošinot atkritumu konteineru uzstādīšanu. Izraugoties atkritumu konteineru uzstādīšanas vietu, daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas apsaimniekotājs un dzīvokļa īpašuma īpašnieki ņem vērā šo saistošo noteikumu nosacījumus un nodrošina, ka atkritumu savākšana un izvešana, kā arī piekļuve atkritumu konteineriem atbildīs šajos saistošajos noteikumos izvirzītajām prasībām.
Iesniedzējs uzskata, ka šis punkts ierobežo Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktās dzīvokļu īpašnieku tiesības izlemt jautājumus, kas attiecas uz kopīpašumā esošo daļu – ar mājas kopīpašumu drīkst rīkoties tikai ar dzīvokļa īpašnieku vairākuma lēmumu. Ņemot vērā to, ka atkritumu stāvvadi ierīkoti daudzdzīvokļu māju koplietošanas telpās (kāpņu telpās), tie ietilpst kopīpašumā esošajās daļās, norāda Tiesībsarga birojā.
Mājokļu un vides departaments atbildes vēstulē Tiesībsargam uzsvēris, ka mājās, kur ir izbūvēts atkritumu stāvvads, to turpina izmantot pat tad, ja pie mājas ir uzstādīti dalīti vākto atkritumu konteineri, līdz ar to rodas liels daudzums nešķiroto atkritumu, kas nodara kaitējumu videi un iedzīvotājiem rada lielākas izmaksas par atkritumu apsaimniekošanu.
Arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) norādījusi, ka, ierobežojot atkritumu stāvvadu izmantošanu, tiks veicināta atkritumu dalīta vākšana un nešķiroto atkritumu samazināšana. Taču VARAM ieskatā, Rīgas domes saistošie noteikumi paredz, ka, lai slēgtu atkritumu stāvvadus, mājas apsaimniekotājam ir jāsadarbojas ar dzīvokļu īpašniekiem, un bez īpašnieku vairākuma piekrišanas stāvvadus slēgt nav atļauts.
Tiesībsarga biroja vērtējumā nedz Atkritumu apsaimniekošanas likumā, nedz likumā "Par pašvaldībām" nav imperatīvi definēts, ar kādiem līdzekļiem pašvaldība var noteikt uzdevumu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā izpildi.
Dzīvokļa īpašuma likumā minēts, ka lēmumu par kopīpašumā esošās daļas lietošanu ir tiesīga pieņemt vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopība balsošanas rezultātā. Savukārt Rīgas domes saistošie noteikumi nosaka, ka atkritumu stāvvadi ir jāslēdz līdz šī gada 1. janvārim, kas ir pretrunā ar augstāka spēka tiesību normām.
Līdz ar to Rīgas dome ir pārkāpusi tai normatīvajos aktos noteikto kompetenci un nav ievērojusi padotību likumam un tiesībām, norāda Tiesībsarga birojā.
Reizē tiek norādīts, ka no 1. janvāra visiem daudzdzīvokļu māju, kuros atrodas atkritumu stāvvads, iedzīvotājiem netika nodrošināta iespēja šķirot atkritumus – nebija uzstādīti tam nepieciešamie konteineri. Mājokļu un vides departaments norāda, ka līdz marta sākumam atkritumu šķirošana nodrošināta apmēram 65% daudzdzīvokļu māju, taču izvēle par mājas apsaimniekotāju ir iedzīvotāju pārziņā.
Vienlaikus Tiesībsarga birojs vēstulē norāda uz vairākām iedzīvotāju sūdzībām par stāvvadu neatbilstību higiēnas prasībām, to nekopšanu un skaļo troksni, izmetot tajā atkritumus. Tiesībsargs norāda, ka spēkā ir vairāki normatīvie akti, kuru izpildes nodrošināšana var sekmēt minētos problēmjautājumus.
Savukārt skaņu, kas rodas, stāvvadā izmetot atkritumus, var risināt ar tiesiskām metodēm, kas neierobežo iedzīvotāju tiesības. Kā norāda tiesībsarga birojā, piemēram, Jūrmalas pilsētas domes saistošie noteikumi nosaka, ka nešķirotie atkritumi pirms ievietošanas atkritumu konteineros ir ievietoti atkritumu maisos un tie ir aizsieti. Līdzīga norma ir spēkā arī Ventspils pilsētā.
Jau vēstīts, ka valdībā apstiprināts Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.-2028. gadam, kas paredz paplašināt atkritumu dalītās vākšanas sistēmu, attīstīt atkritumu apsaimniekošanas institucionālo sistēmu, veidojot spēcīgākus atkritumu apsaimniekošanas reģionus un īstenot aprites ekonomikas principus, lai būtiski palielinātu atkritumu pārstrādi un samazinātu apglabājamo atkritumu apjomus.
