"Te viņiem ir jāmācās, jāstrādā. Aizejot uz pieaugušo cietumu, viņi nokļūst bezdarbībā un mūsu ieguldītais darbs ir vējā," skaidroja Baidaks. Viņš slavēja iestādē esošās Cēsu 2.vakara maiņu vidusskolas skolotājus, kuri visiem spēkiem cenšoties motivēt nepilngadīgos likumpārkāpējus mācīties un pabeigt vismaz pamatskolu. Arī mācības vidusskolas klasē esot iecienītas, jo mācību apmeklēšana tiek ņemta vērā kā viens no faktoriem, lemjot par jauniešu pirmstermiņa atbrīvošanu.
Nepilngadīgo audzināšanas iestādes vadītājs uzskata, ka tāpat Sodu izpildes kodeksā nepilngadīgajiem būtu jānosaka kārtība, ka visiem šajā iestādē esošajiem jauniešiem mācības ir obligātas arī vidusskolā, neskatoties uz to, ka viņi jau sasnieguši 18 gadu vecumu.
"Mums vajadzīga likumdošana, kura būtu mērķtiecīgi vērsta tieši uz nepilngadīgajiem, uz viņu pāraudzināšanu šādās iestādēs. Īpaši jādomā arī par tiem, kuri vēl tikai gaida tiesu, bet jau atrodas ieslodzījumā," sacīja Baidaks.
Te īpaši esot jāstrādā arī tiesām, būtu labi, ja tiesās būtu specializēti tiesneši, kuri nodarbotos tikai ar nepilngadīgo lietām. "Šādiem tiesnešiem būtu nepieciešama arī psiholoģiska sagatavotība, lai viņi saprastu šo nepilngadīgo likumpārkāpēju domāšanu, spētu viņus saprast," sacīja Baidaks.
Viņš atzina, ka ļoti ilgi gaidījis probācijas dienesta izveidošanu. Cēsu iestādes vadītājam esot nepieciešama pārliecība, ka pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma kāds ar šiem jauniešiem turpinās strādāt.
"Lai būtu kāds, kas viņus uzrauga, pamudina turpināt mācības, palīdz sameklēt darbu un vienkārši cilvēcīgi uzklausa," piebilda Baidaks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
