Kreiso spēku pārstāvji otrdien EDSO misijas pārstāvjiem Latvijā iesniegs Latvijas cilvēktiesību komitejas aicinājumu piešķirt nepilsoņiem tiesības vēlēt pašvaldības, ko parakstījuši vairāk nekā 56 000 Latvijas iedzīvotāju.
Par to informēja kreiso apvienības "Par cilvēku tiesībām vienotā Latvijā" pārstāve Tatjana Ždanoka.

Ceturtdien plānota tikšanās ar ANO misijas pārstāvjiem, bet Baltijas jūras valstu padomei un citām starptautiskām organizācijām, kas aizstāv minoritāšu tiesības, aicinājums tiks aizsūtīts pa pastu.

Aicinājumā lūgts "ietekmēt Latvijas valdību" un rekomendēt tai atļaut piedalīties pašvaldību vēlēšanās nepilsoņiem, kas Latvijā nodzīvojuši ne mazāk par pieciem gadiem.

Tāpat aicināts nodrošināt iespēju publiski lietot mazākumtautību valodas vietās, kur ir lielāks mazākumtautību apdzīvotības blīvums, kā arī nodrošināt iespēju mācīties dzimtajā valodā un kvalitatīvi apgūt latviešu valodu.

Dokumentā norādīts, ka ar jaunā izglītības un valsts valodas likuma pieņemšanu radīta likumdošanas bāze, lai kvalitatīvi jaunā veidā diskriminētu mazākumtautības.

Aicinājumā uzskaitītas arī dažādas likumdošanas normas, kas, pēc autoru domām, diskriminē nepilsoņus gan naturalizējoties, gan izvēloties profesijas.

Norādīts arī, ka Latvijas politiskajā, ekonomiskajā un demogrāfiskajā krīzē vainojama "mākslīga sabiedrības sadalīšana pēc nacionālās piederības".

Patlaban Latvijā tiesības vēlēt pašvaldības ir tikai pilsoņiem. Latvijas varas iestādes argumentē, ka nepilsoņiem šīs tiesības piešķirt nav nepieciešams, jo Latvijā visiem bez ierobežojuma ir tiesības naturalizēties un privilēģija vēlēt esot pilsoņu priekšrocība.

Tomēr premjers paudis personisko viedokli, ka viņam nekas nebūtu pret, ja nepilsoņi varētu vēlēt tad, kad no Latvijas iedzīvotājiem 75 procenti būs pilsoņi. Par to viņu kritizējuši koalīcijas partneri, kas uzskata, ka šīs tiesības nepilsoņiem nepienākas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!