"Ja citur sūdzas par darbaspēka trūkumu, tad Nautrēnos sūdzamies par to, ka nav zemes. Ir jāizsver, kā no mazas zemes platības pēc iespējas vairāk iegūt," stāsta Evita.
Viņas apsaimniekošanā ir vien trīs hektāri: 1,5 ha tiek audzēti ķiploki, otrajos 1,5 ha — kartupeļi. Lai apsaimniekotu zemi, Evita nopirka traktoru, kurā "es kā sieviete varu kaut vai ar augstpapēžu kurpēm iekāpt un braukt. Visi ātrumi slēdzas kā automašīnai".
Nelielais traktors pirkts par aptuveni 50 tūkstošiem eiro, īstenojot projektu jaunajiem lauksaimniekiem.
"Jauno tehniku varam nopirkt, īstenojot projektu, bet, ja tā paskatās, tad dažkārt par projektā ieguldīto līdzfinansējumu var nopirkt kvalitatīvu lietotu tehniku," atzīst Evita.
Pusotrs hektārs ķiploku - Latgales reģionā esot daudz. "Audzējam tikai ziemas ķiplokus. Tie ir gana asi, kaut gan cilvēki vairāk pieraduši pie vasaras ķiploku asuma. Pircējiem patīk, ka piedāvājam jau samaltus ķiplokus. Burciņās tie ilgi uzglabājami, pēc vajadzības var pievienot gaļai, zupām," teic Evita.
Redzot, ka mūsu prece pieprasīta, reģistrējāmies kā mājražotāji. Tirgos uzņēmēji uzrunā, sakot: "Ja ķiploku jau sašķēlē, tad jau arī Latvijā audzētos varētu pirkt, nevis no lielajām bāzēm, jau safasētos no Ķīnas." Taču, lai lielam uzņēmumam piegādātu ķiplokus, ar mājas virtuvi vairs nepietiek, jābūt atsevišķām telpām.
Darba, ķiplokus apstrādājot, daudz: jāizkaltē, tad katrs no ķiplokiem vismaz piecas reizes jāapviļā, lai mizas nokristu, tas ir pamatīgs roku darbs, kas arī sastāda galvenās izmaksas. "Tāpēc arī rūpīgi jādomā, kā pēc iespējas kvalitatīvāk piedāvāt savu produkciju, lai cilvēks būtu gatavs arī maksāt," stāsta Evita.
Viņas piedāvājumu klāstā: ķiplokziedu pesto, marinēti un kūpināti ķiploki, ķiploku — tomātu mērce, kas esot ļoti laba piedeva plovam, tomātu zupai, arī soļankai vai borščam, arī ķiploku — aličas mērce, ķiploku čipsi.
