Ja referendumā tauta atbalstītu Saeimas atlaišanu, tad līdz nākamās Saeimas pirmajai sēdei tā turpinātu darbu, taču parlamenta sēdes būtu jāsasauc prezidentam, kurš arī noteiktu darba kartību.
Saskaņā ar Satversmi un Latvijā spēkā esošajiem likumiem Centrālajai vēlēšanu komisijai jāizsludina tautas nobalsošana par Saeimas atlaišanu, ja to prasa prezidents, ne ātrāk kā mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc prezidenta lēmuma. Līdz ar to, prezidenta lēmuma gadījumā, tautas nobalsošana varētu notikt no 2. līdz 30 maijam.
Šajā tautas nobalsošanā nebūs nepieciešams konkrēts nobalsojušo skaits, un Saeimas likteni izšķirs vien tas, vai vairākums piedalījušies būs par vai pret parlamenta atlaišanu. Ja tauta neatbalstīs parlamenta atlaišanu, tad amatu zaudēs Valsts prezidents un Saeima vēlēs jaunu prezidentu.
Teorētiski iespējama situācija, ka referendumā ir vienāds balsu skaits "par" un "pret", tad savus amatus saglabā gan Saeimas deputāti, gan prezidents, taču juristi norāda, ka šis scenārijs ir gandrīz neiespējams.
Ja referendumā atlaistu Saeimu, tad nākamā parlamenta vēlēšanu sagatavošanai būtu nepieciešami divi mēneši. Līdz ar to teorētiski šādā variantā nākamās Saeimas vēlēšanas var notikt no 4. jūlija līdz 1.augustam
Jaunajai Saeimai darbs jāsāk mēneša laikā no vēlēšanu dienas, līdz ar to tā varētu sākt darbu 1.septembrī.
Ja pašreizējā Saeima līdz 31. martam nolemj atlaist Valsts prezidentu, tad šāda jautājuma ierosināšanai būtu jāsavāc 50 deputātu parakstus, šāds jautājums var tikt izskatīts tikai slēgtā sēdē, turklāt par prezidenta atlaišanu būtu jānobalso divām trešdaļām no deputātu kopskaita.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
