Iespējamo Ukrainas bēgļu uzņemšanai būtu nepieciešami 35 miljoni eiro  (39)

IeM skaidro, ka Krievijas radītais drošības apdraudējums Ukrainai, koncentrējot savu karaspēku pie Ukrainas robežām, kā arī piedaloties militārajās mācībās Baltkrievijā, izraisījis ticamus militārā iebrukuma Ukrainā draudus, kas tā realizēšanas gadījumā var izsaukt Ukrainas iedzīvotāju došanos bēgļu gaitās, tai skaitā masveidā nonākot arī Latvijā.

Ministrija prognozē, ka Latvijā varētu ierasties aptuveni 10 000 personu no Ukrainas, ja iesāktos karadarbība Ukrainā. Cilvēkus plānots izmitināt viesnīcās un viesu mājās, teikts sagatavotajos dokumentos. No plāna izriet, ka izmitināšana plānota 50km un 80km attālumā no valsts robežas.

Gatavojoties iespējamajai Ukrainas bēgļu uzņemšanai, IeM izstrādājusi pasākumu plānu, kurā noteikti pasākumi divās sadaļās – pirmā sadaļa attiecas uz masveidā ieradušos personu no Ukrainas uzņemšanu (uzņemšanas fāze), otrā sadaļa – uz izmitināšanu (izmitināšanas fāze).

Plāna īstenošanai trīs mēnešu periodā indikatīvi nepieciešams finansējums 34 797 781 eiro apmērā, kas tiktu piešķirts no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Minētais finansējums nepieciešams, lai personas uzņemtu, izmitinātu, kā arī nodrošinātu ar pirmās nepieciešamības precēm.

Gala lēmumu par IeM izstrādāto plāna projektu jāpieņem Ministru kabinetam.

Kā portālam "Delfi" norādīja Ukrainas atbalsta biedrībā, pašreiz "Latvijas publiskotā vīzija par 10 000 bēgļu uzņemšanu pierobežā ir naiva un nesaistīta ar realitāti". Atsaucoties uz Kijevas Starptautiskā socioloģijas institūta aptauju datiem, biedrība norāda, ka pamest Ukrainu šobrīd ir gatavi vien 7,5% iedzīvotāju, mainīt dzīvesvietu uz drošāku reģionu Ukrainā – 12,4%. Socioloģisko aptauju dati liecina, ka Ukrainu pirmām kārtām pamest ir gatavi tie, kas nav Ukrainas patrioti, norāda biedrībā.

Biedrība aktualizē dažus, viņuprāt, svarīgākos aspektus, kas ir jāņem vērā, gatavojoties bēgļu pieplūdumam.

Pirmkārt, biedrība akcentē jautājumu, vai ir veikta uzskaite par to, cik Ukrainas pilsoņu jau šobrīd ieradušies Latvijā nestabilās drošības situācijas dēļ. Ņemot vērā, ka Ukrainas pilsoņi ES teritorijā var uzturēties 90 dienas bez vīzas, iespējams, ka zināms skaits cilvēku varētu būt šeit ieradušies ar mērķi nogaidīt līdz dzimtenē stabilizējas situācija, norāda biedrībā.

Kā otru argumentu biedrība min, ka cilvēki parasti meklē palīdzību pie radiem/draugiem, tāpēc uzskata, ka vislielākā Ukrainas pilsoņu pieplūde varētu būt tur, kur jau šobrīd dzīvo ukraiņi – lielajās pilsētās. "Diemžēl jāatzīst, ka liela daļa Latvijā dzīvojošo ukraiņu nav naturalizējušies, jo nav Latvijai lojāli. Kā rāda socioloģiskās aptaujas, patriotiski noskaņotie Ukrainas pilsoņi savu valsti nepametīs, bet aizstāvēs, un no Ukrainas pirmām kārtām izbrauks tieši tie, kas nav nedz Ukrainas patrioti, nedz iestājas par eiropeiskām vērtībām un diez vai būs gatavi integrēties Latvijas latviski runājošās sabiedrības daļā, bet, iespējams, vairos Latvijas t.s. "krievvalodīgo" un diemžēl arī Latvijai nelojālo iedzīvotāju daļu," vēstulē, kas adresēta vairākiem ministriem, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdim Ģintam Kaminskim, Latvijas Lielo pilsētu asociācijai un Rīgas domes priekšsēdētājam Mārtiņam Staķim (APP), raksta biedrība.

Kā trešo argumentu biedrība min, vai Latvijas izglītības sistēma ir gatava uzņemt un integrēt latviski runājošajā sabiedrībā Ukrainu pametušo ģimeņu bērnus.

Jau ziņots, ka ņemot vērā Krievijas radīto nopietno drošības apdraudējumu pie Ukrainas robežām un ticamus situācijas saasināšanās draudus, Ārlietu ministrija (ĀM) aicina Latvijas valstspiederīgos tuvākajā laikā izceļot no Ukrainas.