Latvijas un Krievijas sociālās drošības līgums dos iespēju 16 000 Latvijas nepilsoņu saņemt pensiju par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts Krievijas teritorijā līdz 1991.gadam, informē Labklājības ministrijas sabiedrisko attiecību speciālists Juris Vīgulis.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Šīs pensijas daļas nodrošināšanai Latvijas nepilsoņiem no valsts budžeta būtu nepieciešami 3-6 miljoni latu atkarībā no tā, cik liels ir Krievijā uzkrātais darba stāžs.

Savukārt par Latvijā nostrādāto darba stāžu pensiju varētu pieprasīt vidēji 300 Krievijas pilsoņu. Šīs pensijas daļas finansēšanai gadā būtu nepieciešami 120 000 latu, liecina ministrijas aprēķini.

Latvijā dzīvojoša nepilsone Nataļja Andrejeva vērsusies Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) ar prasību pret Latvijas valsti atcelt diskriminējošos ierobežojumus pensionāriem, kas nav Latvijas pilsoņi, aprēķinot tiem darba stāžu, kas uzkrāts līdz 1991.gadam ārpus Latvijas.

Iepriekš Latvijas Cilvēktiesību komitejas (LCK) rīkotajā preses konferencē līdzpriekšsēdētājs Genādijs Kotovs klātesošos iepazīstināja ar Nataļjas Andrejevas lietu "Nataļja Andrejeva pret Latviju", kuru Eiropas Cilvēktiesību tiesa tikko pieņēmusi izskatīšanai.

Ņataļja Andrejeva dzimusi Latvijā un visu savu mūžu strādājusi Olaines pilsētas rūpnīcas Vides aizsardzības dienestā, kas pakļāvās vadošajiem uzņēmumiem Maskavā un Kijevā. 1997.gada augustā, kad Andrejeva kļuva par pensionāri, 17 gadu stāžs netika ieskaitīts, jo tas uzskatīts kā darba stāžs ārpus Latvijas.

Pēc Vīguļa teiktā, sociālo jautājumu līgums ar Krieviju situāciju atrisinātu un ļautu nepilsoņiem saņemt pensiju arī par gadiem, kas nostrādāti ārpus Latvijas.

Darba stāžā nepilsoņiem ārpus Latvijas nostrādātais laiks līdz 1991.gadam netiek iekļauts saskaņā ar Valsts pensiju likuma pārejas noteikumu 1.punktu.

Vīgulis atgādina, ka jautājumu skatījusi Satversmes tiesa, ar 2001.gada 26.jūnija spriedumu atzīstot, ka likuma pārejas noteikumu 1.punkts saistībā ar ārvalstnieku un bezvalstnieku apdrošināšanas stāžu atbilst Latvijas Republikas Satversmei, kā arī Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai.

Pārstāvis sacīja, ka šobrīd cilvēks, kura pensijas aprēķinā nav ņemts vērā darba stāžs laikā līdz 1991.gadam, var prasīt pensiju pārrēķinu pēc tam, kad ir ieguvis Latvijas pilsonību.

Līgums paredz, ka vienas puses pilsoņi, kas dzīvo otras puses teritorijā, tiek savās sociālās drošības tiesībās un pienākumos pielīdzināti šīs otras puses pilsoņiem. Vīgulis uzsvēra, ka cilvēkam piemērojami tikai vienas valsts normatīvie akti.

Vienošanās paredz summēt apdrošināšanas periodus, ja cilvēks nav uzkrājis pietiekamu periodu vienas puses teritorijā, kā arī pensiju un pabalstu eksportu, stāstīja Vīgulis.

Līgums saglabās sociālās drošības tiesības abu valstu iedzīvotājiem, kas strādā otras valsts teritorijā, kā arī novērsīs dubultu sociālās apdrošināšanas iemaksu iekasēšanu.

Piemēram, Latvijas iedzīvotāji, kuri strādāja vai strādā Krievijas teritorijā, varēs saņemt pensiju un citas sociālās garantijas par laiku, kas nostrādāts Krievijā. Katra valsts piešķirs pensiju par laiku, kuru cilvēks nostrādājis tās teritorijā.

Vīgulis stāstīja, ka līgumprojekts starp Latviju un Krieviju par sadarbību sociālās drošības jomā saskaņots ekspertu līmenī, bet pagaidām nav iespējams paredzēt parakstīšanas datumu.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form