Satiksmes ministrijas (SM) paustā vēlme nodot publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras aktīvus, tai skaitā zemi, vienas juridiskās personas rokās, tranzīta nozares kuluāros likusi izskanēt versijai par to, ka tiek plānota "Latvijas Dzelzceļa" (LDz) privatizācija, piektdien ziņo laikraksts "Dienas bizness".
Visu dzelzceļa infrastruktūras aktīvu, tostarp arī patlaban valstij piederošās zemes, nodošana LDz, strauji palielinātu uzņēmuma vērtību, kas liek domāt par iespējamu LDz privatizācijas plānu. Laikraksts norāda, ka par labu šādai iespējai runā ar tas, ka nesen noslēgusies LDz restrukturizācija, kas padarījusi uzņēmuma pārvaldes formu daudz skaidrāku un nodalījusi visus tā darbības virzienus.

Satiksmes ministrs Ainars Šlesers (LPP/LC) gan noraidījis šo versiju, pavēstot laikrakstam, ka pašreiz šāda iespēja netiek vērtēta un viņš pats neparedz LDz privatizāciju arī nākotnē.

Arī vairums laikraksta aptaujāto tranzīta nozares pārstāvju netic LDz privatizācijas iespējai, atsaucoties uz negatīvo citu valstu pieredzi, kurām šis solis radījis neskaitāmas problēmas.

Patreiz zeme, uz kuras atrodas LDz īpašumā esošie infrastruktūras objekti, ir valsts īpašumā. 28. augustā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināta SM izstrādātā koncepcija par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldi, kurā rosināts paredzēt, ka visi dzelzceļa infrastruktūras aktīvi pieder vienai juridiskai personai. SM to pamatojusi, norādot, ka zemes klātne, dzelzceļa nodalījuma josla un pārējie infrastruktūras objekti veido nedalāmu publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru, ziņo laikraksts.

SM koncepcijā piedāvāti vairāki pārvaldes modeļi: pirmais paredz visas dzelzceļa infrastruktūras nodošanu valsts rokās un pārvaldes uzticēšanu valsts aģentūrai, otrs - infrastruktūra gan piederētu valstij, bet to pārvaldītu LDz, bet trešais modelis paredz saglabāt infrastruktūru LDz īpašumā un ieguldīt uzņēmuma pamatkapitālā arī šobrīd valsts īpašumā esošo zemi, uz kuras ir izvietota LDz piederošā infrastruktūra, vēsta laikraksts, norādot, ka šis risinājums paaugstinātu LDz vērtību. SM izteikusi atbalstu tieši trešajam risinājumam, uzskatot to par visoptimālāko šābrīža situācijā. SM norādījusi, ka tas praktiski neradītu papildus izmaksas no valsts budžeta: lai arī kopējās 3. modeļa ieviešanas izmaksas sasniedz 7,3 miljonus latu, valstij nāktos atvēlēt šim mērķim vien 24 000 latu.

Arī LDz valdes priekšsēdētāja vietnieks Uldis Pētersons laikrakstam atzinis, ka 3. modelis ir visoptimālākais. Tas padarītu LDz par pilntiesīgu dzelzceļa infrastruktūras īpašumu pārvaldītāju, tā veicinot investīciju piesaisti uzņēmuma attīstības projektiem un atvieglotu LDz nevienlīdzīgo konkurenci ar autotransportu.

Versiju par infrastruktūras nodošanu LDz rokās, lai uzlabotu uzņēmuma kredītspēju, apstiprina arī SM koncepcija, kurā norādīts, ka nododot LDz īpašumā dzelzceļa nodalījuma joslas zemi, tiktu palielināta koncerna vērtība un kredītspēja, kā arī nodrošināta vienota dzelzceļa infrastruktūras kā īpašuma pārvaldība, ziņo laikraksts.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit