Jau ziņots, ka trīs politisko spēku – Latvijas Zaļās partijas (LZP), Latvijas Reģionu apvienības (LRA) un Liepājas partijas – pārstāvji paziņoja par pievienošanos patlaban izveides procesā esošajai biedrībai ar pagaidu nosaukumu "Latvijas apvienotais saraksts".
Kā galvenos iemeslus tam, ka LZP izvēlējusies iet jaunu ceļu – bez saviem ilggadējiem partneriem ZZS –, politoloģe uzskata partijas būšanu opozīcijā, kas tai draud arī nākamajā Saeimas sasaukumā, jo Lemberga klātesamība partijā bijusi vairāku partiju sarkanā līnija iepriekšējās parlamenta vēlēšanās.
Vēl viens iemesls ir elektorāta neapmierinātība – aptaujas rādot, ka tieši ZZS vēlētājs paliktu mājās jo neredz, par ko vēlētos atdot savu balsi. Visus iemeslus summējot, ZZS un LZP šķelšanās nemaz nav tik negaidīta, vērtē Metla-Rozentāle.
"Visi šie spēki apzinās, ka pārmaiņas bija nepieciešamas. Viena daļa bija pietiekami drosmīgi, lai lēmumu pieņemtu un kaut ko mainītu šajā modelī," pauž politoloģe, vienlaikus norādot, ka ZZS nu ir izaicinājums atrast savu vietu un pārliecināt savu vēlētāju balsot tieši par viņiem.
Savukārt jaunizveidotajam politiskajam spēkam ar pagaidu nosaukumu "Latvijas apvienotais saraksts" viņa paredz iespēju tikt parlamentā.
Partijas koncepts ir vērsts gan uz reģionu iedzīvotājiem, gan sadarbību ar Rīgu, gan uzņēmējiem, līdz ar to veido konkurētspējīgu piedāvājumu, kas varētu atrast savu vēlētāju.
Viņa arī izceļ, ka cilvēki krīzes apstākļos negrib balsot par kaut ko nenoteiktu un jaunu. Piemērs tam bijušas Francijas prezidenta vēlēšanas, kur uzvaras laurus plūca Emanuels Makrons, kurš tika ievēlēts uz otro termiņu.
Līdz ar to no vienas puses uzņēmēja Pīlēna kūrētais jaunais politiskais spēks būtu kaut kas jauns, vienlaikus pietiekami tradicionāls, pārbaudīts un zināms, kas daļu vēlētāju varētu nenobaidīt un tie varētu atdot savu balsi tieši par šiem cilvēkiem, pauž politoloģe.
Maz gan esot ticams, ka Latvijas politikā varētu veidoties vēl kādas jaunas politisko partiju apvienības ar mērķi iegūt vietas Saeimā.
Pirms pāris nedēļām par apvienošanos paziņoja Latvijas Sociāldemokrātu un strādnieku partija (LSDSP) un "Par cilvēcīgu Latviju" (PCL), taču šai savienībai neesot potenciāla, par ko liecina jau pagājušajās vēlēšanās ārkārtīgi zemais atbalsts LSDSP un PCL pašreizējie partiju reitingi.
"Jābūt idejiskajam pamatojumam, ko mēs gribam sasniegt, izveidojot šādu apvienību. Pīlēna apvienība skaidri pasaka, ko viņi grib darīt un kāpēc tāda tiek veidota, šeit – izdzīvošanas instinkts vai cerība pārvarēt 2% barjeru, lai saņemtu valsts finansējumu? Īsti nekāda pamatojuma nav," pauž politoloģe.
Lai gan pašlaik koalīcijā esošās partijas, mēģinot pēdējo divu gadu laikā pārvarēt vienu krīzi pēc otras, ir bruģējušas ceļu uz vietām Saeimā, tomēr līdz ar jauna un spēcīga konkurenta parādīšanos šī cīņa paliks ievērojami sīvāka un arī koalīcijā esošajām partijām nāksies pacīnīties par savu vēlētāju balsīm, domā Metla-Rozentāle.
"Iespringt vajadzētu visiem, jo pēkšņi ir viena alternatīva. Ja līdz šim vēlētājs divu-pusotra gada laikā savu izvēli šķietami ir izdarījis, tad nu ir parādījusies līdzvērtīga alternatīva," saka politoloģe.
Jau vēstīts, ka pagājušajā nedēļā ZZS līdzpriekšsēdētājs Armands Krauze paziņojumā medijiem norādīja, ka pagājušās nedēļas sākumā pie LZS vadības vērsies Tavars ar oficiālu aicinājumu pēc 14.Saeimas vēlēšanām ZZS neslēgt sadarbības vienošanos uz nākamajiem četriem gadiem ar partiju Latvijai un Ventspilij (LunV).
"Partija Latvijai un Ventspilij piedāvājumu slēgt sadarbības vienošanos ar ZZS uz nākamajiem četriem gadiem nav izteikusi, līdz ar to šāds jautājums par sadarbību līdz 14. Saeimas vēlēšanām nav ZZS darba kārtībā. Vēršam uzmanību, ka vienošanos par sadarbību var parakstīt tikai tad, ja tam piekrīt ZZS veidojošās partijas gan Latvijas Zemnieku savienība, gan Latvijas Zaļā partija kā tas bija 2018. gada 22. oktobrī," uzsver Krauze.
Viņš arī stāsta, ka pēdējā laikā ir notikušas vairākas ZZS veidojošo partiju un sadarbības partiju līderu sanāksmes gan Kuldīgā, gan Jaunmoku pilī un citur, kur Tavars uz tikšanos un sadarbību personīgi aicināja Latvijas Zemnieku savienības, LunV un Liepājas partijas pārstāvjus.
"Šajās tikšanās viennozīmīgi visas četras partijas pauda stingru apņēmību sadarboties priekšvēlēšanu un pēcvēlēšanu laikā. Šajās sanāksmēs tika apspriesti vairāki premjera amata kandidāti – Viktors Valainis, Didzis Šmits un Raimonds Bergmanis, kuru kā premjera kandidātu ieteica partija LunV," stāsta Krauze.
Pēc viņa teiktā, arī pēc Zaļās partijas aiziešanas ZZS veidojošās partijās kopā darbosies vairāk nekā 2000 biedru, kas jau šobrīd aktīvi strādā pie Saeimas vēlēšanu programmas un sarakstu veidošanas.
Jau ziņots, ka 2022. gada 1. oktobrī Latvijā notiks kārtējās – 14.Saeimas – vēlēšanas, kurās uz nākamajiem četriem gadiem būs jāievēl 100 parlamenta deputāti.
Deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana Saeimas vēlēšanās notiks no 13. jūlija līdz 2. augustam.
