Foto: Privātais arhīvs

Roberts Briediņš kopā ar diviem draugiem novembra pirmajā pusē bija devušies iepazīt Āfriku, tomēr jaunieši nebija paredzējuši, ka dienu pirms viņu lidojuma mājup, Maroka slēgs robežas starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem saistībā ar jaunā Covid-19 paveida omikrona izplatību kontinentā.

Jaunieši šobrīd ir vērsušies Latvijas Ārlietu ministrijā (ĀM), taču risinājums par atgriešanos pagaidām nav rasts. Ministrijā norāda, ka Konsulārais dienests ir gatavs sniegt konsulāro palīdzību, ja tā tiek lūgta, un ir apzināti un par iespējām atgriezties informēti Latvijas valstspiederīgie, kas tur atrodas.

Roberts portālam "Delfi" raksta, ka 30. novembrī viņiem bija paredzēts lidojums no Agadiras Marokā uz Alikanti Spānijā, bet šis lidojums tika atcelts, jo Marokas vadība nolēma slēgt valsts robežas, neatļaujot nekādus avioreisus no Marokas uz Eiropu un arī no Eiropas uz Maroku, kā arī aizliedzot jūras un sauszemes satiksmes reisus.

ĀM mājaslapā atrodamā informācija liecina, ka Marokas gaisa, sauszemes un jūras robežas starptautiskajam tūrismam ir slēgtas un aizliegums stājies spēkā šā gada 29. novembrī pulksten 23:59 pēc vietējā laika. Tas ir spēkā divas nedēļas. Tāpat minēts, ka avioreisu aizliegums tiks regulāri izvērtēts un, vajadzības gadījumā, atcelts vai pagarināts.

Roberts sarunā ar portālu "Delfi" tieši par šo aspektu pauž bažas, proti, vai izkļūšana no valsts nekļūs vēl sarežģītāka, ja vīruss izplatīsies straujāk.

Puisis arī stāsta, ka jaunieši ir sazinājušies ar ĀM Konsulāro departamentu, kur sākumā solīts palīdzēt. Ticis solīts, ka ĀM "rīkos repatriācijas reisus Latvijas pilsoņiem, kas ir palikuši Covid-19 vīrusa skartajās Āfrikas valstīs un kuri ir pakļauti lielām briesmām saslimt ar jauno omikrona paveidu". Tomēr pēc atkārtotas saziņas ar departamentu, izrādījies, ka šādi reisi tomēr neesot plānoti.

"Pēc attieksmes saprotu to, ka Latvija ir ļoti vienaldzīga pret tās pilsoņiem, kas ir nonākuši nelaimē citās valstīs. Ministrija teica, ka vienīgais variants, kā varam atgriezties Eiropā, ir komerciālie lidojumi, ko piedāvā četras aviokompānijas. Centāmies noskaidrot, kā šos reisus atrast, bet diemžēl neveiksmīgi, jo ministrija atsūtīja tikai aviokompāniju nosaukumus, nevis linkus uz reisiem, kuri ir pieejami. Uzsvēršu, ka šīs mājaslapas ir ļoti atšķirīgas katrai aviokompānijai un ir ļoti grūti atrast lidojumus, kas patiesi eksistē un kuri no tiem jau ir atcelti," saziņu ar ministriju apraksta Roberts.

Tāpat viņš norāda, ka jaunieši saņēmuši ziņu no ministrijas, ka paredzēts viens lidojums 2. decembrī no Marakešas uz Bukaresti, ko rīkoja Rumānijas vēstniecība, bet šo ziņu viņi saņēmuši pārāk vēlu. Lai gan jaunieši ir "nodevuši personisko informāciju ministrijai, ka ir atvērti jebkuram lidojumam, lai ātrāk nokļūtu mājās, tomēr ministrija diemžēl nebija nodevusi informāciju Rumānijas vēstniecībai par to, ka esam gatavi pieteikties lidojumam, un uz šo reisu vietas vairs nebija".

Kā raksta Roberts, jaunieši vērsušies arī pie citu valstu vēstniecībām un dažādiem draugiem no citām valstīm, lai iegūtu vairāk informācijas par iespēju tikt mājās. Visvairāk palīdzējusi Šveices un Japānas vēstniecību sniegtā informācija, kas bija "saprotama un deva nedaudz skaidrības", raksta jaunietis.

Tāpat viņš norāda uz vēl vienu problēmu – komerclidojumu cenas svārstās no 400 līdz 1000 eiro.

"Mēs esam trīs studenti, kuri ceļo savam priekam, lai bagātinātu savu pieredzi un redzējumu uz pasauli par maziem līdzekļiem. Kā jau studentiem, mums nav lielu līdzekļu, lai atļautos tik dārgus lidojumus," raksta Roberts, piebilstot, ka viņi bija cerējuši uz lielāku atbalstu no savas valsts puses, bet "valsts attieksme ir vairāk pārmetoša, nevis palīdzoša".

Sarunā ar portālu "Delfi" Roberts saka, ka nevēlas nosodīt ĀM darbu, bet ir grūti uz to paļauties, jo radusies sajūta, ka viņi "tiek nosodīti par ceļošanu". Tāpat viņš pauda, ka, ja paši nebūtu meklējuši informāciju un interesējušies citu valstu vēstniecībās, tad joprojām zinātu ļoti maz.

Uz portāla "Delfi' jautājumu, vai paši jaunieši ir apzinājušies riskus, ceļojot Covid-19 pandēmijas apstākļos, viņš sacīja, ka visi trīs esot apzinīgi ceļotāji, vakcinējušies un atbalsta drošu ceļošanu. Tāpat arī viņi paši nevēlētos saslimt.

Šī "iesprūšana" Marokā ceļotājiem bijusi ļoti negaidīta, jo tā atrodas Āfrikas ziemeļu daļā, diezgan tālu no reģiona, kur sākotnēji konstatēta omikrona izplatība. Tāpat Roberts min, ka piekļuve internetam, lai lasītu medijus un uzzinātu, kas notiek pasaulē, tur ir minimāla.

ĀM atgādina par riskiem

ĀM portālam "Delfi" skaidro, ka pēc Konsulārā reģistra datiem Marokā bija reģistrēts viens Latvijas valstspiederīgais, bet faktiski tika apzināti 17 valstspiederīgie, kuri vēlas atgriezties Latvijā.

Ņemot vērā, ka Latvijai nav diplomātiskās/konsulārās pārstāvniecības Marokā, ĀM Konsulārais dienests sadarbojas ar Eiropas ārējās darbības dienestu un ES dalībvalstīm jautājumā par iespējamo izkļūšanu no Marokas.

Kā norādīja ministrijā, Konsulārais dienests ir saziņā visām personām, un informācija tika nekavējoties nosūtīta par tām atsevišķajām aviokompānijām – "AirFrance", TUI, "Pegasus", "Royal Air Maroc"–, kurām atļauts rīkot komercreisus izceļošanai no Marokas.

Tāpat ĀM apstiprina, ka tika saņemta informācija no Rumānijas par viņu rīkotu komercreisu. Arī šī informācija tika nodota visām personām, aicinot ĀM informēt par savu izvēli.

Visas 70 citu ES dalībvalstu pilsoņiem (neskaitot rumāņus) paredzētās vietas Rumānijas reisā tika aizpildītas dažu stundu laikā, taču uz augstākminēto aviokompāniju reisiem biļetes joprojām ir nopērkamas. "Ar "Air France" jau divas personas ir izceļojušas uz Eiropu, 11 personas izceļos šodien un rīt", atklāja ministrijā.

Ņemot vērā, ka pastāv komercreisu kustība, bezmaksas repatriācijas reisus neplāno rīkot, norādīja ministrijā.

"Vēlamies atkārtoti atgādināt ministrijas plaši pausto, ka ĀM aicina apzināties riskus, kas saistīti ar došanos uz ārvalstīm pandēmijas apstākļos. Starp šādiem riskiem ir – iespējama iepriekš neplānotu reisu atcelšana, papildu izmaksas saistībā ar uzturēšanos ārvalstī ilgāk nekā plānots, jaunu aviobiļešu iegāde," akcentēja ministrijā.

Tāpat ĀM visus aicina pirms ceļojuma rūpīgi iepazīties ar konkrētās valsts noteiktajām prasībām un aktuālo situāciju, kā arī rēķināties ar neplānotām izmaiņām. ĀM savā rīcībā oficiālo informāciju, kas saistīta ar ceļošanu Covid-19 apstākļos, apkopo Ceļojumu brīdinājumos.

Tāpat pirms ārvalstu ceļojuma ĀM aicina valstspiederīgos ievadīt informāciju par sevi konsulārajā reģistrā.

Jau ziņots, ka omikrona gadījumi līdz šim apstiprināti vismaz 11 Eiropas Savienības valstīs. Kopumā reģistrēti 59 gadījumi, no tiem 16 Nīderlandē, 14 Portugālē un deviņi Vācijā, apliecināja Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs. Vēl pa četriem gadījumiem reģistrēti Dānijā un Itālijā, pa trim Austrijā un Zviedrijā, pa diviem Beļģijā un Spānijā, pa vienam Čehijā un Francijas aizjūras teritorijā Reinjonā.

Eksperti gan brīdina, ka omikrons izplatījies plašāk, nekā liecina oficiālās aplēses. Sākotnēji tas konstatēts Dienvidāfrikas Republikā un citās Āfrikas valstīs, tāpēc daudzas valstis ir slēgušas vai ierobežojušas starptautisko pasažieru pārvadājumu satiksmi no vīrusa skartajām valstīm.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!