Foto: AFP/Scanpix/LETA
Tehnoloģiju drošības uzņēmuma "Possible Security" vadītājs Kirils Solovjovs nesen savas mājas teritorijā uzstādīja videonovērošanas kameru. Tiesa, pirms uzstādīšanas viņš to kārtīgi apstrādāja, lai kamera pretotos savam "instinktam" savienoties ar internetu. Šī apstrāde palīdz kliedēt raizes, vai tajā pašā laikā, kad mājas saimnieks vēro, kas notiek īpašuma teritorijā, kāds cits nedara to pašu.

Solovjovs videokameru savieno ar interneta vadu, taču vienlaikus kamerai aizliedz ar internetu "komunicēt". Minūtes laikā kamera aptuveni 50 reizes mēģinājusi pretoties Solovjova iestatījumam. Kāpēc viņš neļauj kamerai ar internetu "draudzēties"? Lai kameras izstrādātājiem nebūtu pieejams videokamerā redzamais materiāls. Arī "Cert.lv" kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis savās mājās negrasās uzstādīt tādas gudrās ierīces kā, piemēram, skaļruni "Google Home" vai "Amazon Alexa". "Pietiekami daudz savā karjerā esmu redzējis, lai es (tādas ierīces mājās) negribētu. Lieka noskatīšanās vai noklausīšanās iekārta tieši tā arī jāuztver – kā noklausīšanās iekārta," viņš uzsver.

"Delfi" skaidro, kādi kiberdraudi "pulsē" katra dzīvē, kā ikviena apzināta piesardzība vai naivums ietekmē kopējo valsts kibertelpas "asinsriti", kas tiek darīts drošības uzturēšanas jomā un kādus kiberuzbrukumus kara laikā nākas atvairīt Ukrainai.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!