TP kā iepriekšējās valdības gāzējai bija priekšrocības, kuras tā izmantoja, uzņemoties iniciatīvu sarunās par jaunās valdības veidošanu, norādīja politiķis, atgādinot, ka tieši TP dienu pēc valdības krišanas organizēja tikšanās ar visiem potenciālajiem nākamās koalīcijas partneriem.
Viens no TP mērķiem, gāžot Emša valdību, pēc "tēvzemieša" teiktā, bija izveidot jaunu valdību, kuru vadītu TP premjers un ar tiem pašiem koalīcijas partneriem, iespējamo koalīcijas modeli iezīmēja Grīnblats. Šādai valdībai varētu pievienoties arī neatkarīgie Saeimas deputāti.
Šādai koalīcijai, ja tai nepievienojas TB/LNNK vai kāds no JL atšķēlies deputāts, Saeimā būtu 49 balsis.
Savukārt jau pirmdien, ņemot vērā JL un Latvijas Pirmās partijas (LPP) paziņojumus, ka abas partijas varētu sadarboties, TP iniciatīva tika nedaudz apslāpēta, norādīja Grīnblats. Abu partiju paziņojumi pierāda, ka ir iespējams atjaunot Repšes vadīto koalīciju, kurā bez minētajām partijām bija arī "tēvzemieši" un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), uzskata politiķis. Šādai koalīcijai Saeimā būtu 57 balsis.
Politiķis nenoliedz iespēju, ka TP un JL tomēr varētu vienoties par sadarbību valdībā, lai gan tas, ņemot vēra abu partiju lielās ambīcijas, nebūs viegli. Iepriekš kā labākos partnerus valdībā, kuru veidotu abas lielākās Saeimā pārstāvētās partijas, gan JL, gan "tēvzemieši" minēja sevi un ZZS, opozīcijā atstājot LPP. Šādai koalīcijai Saeimā būtu 63 balsis.
"Tomēr ir gaidāmi vel daudzi pārsteigumi," prognozēja Grīnblats.
Iepriekš politiķi ir norādījuši, ka lielu lomu nākamās valdības veidošanā spēlēs prezidente, kura, aicinot partijas uz sarunām, var nosaukt nevis, pēc partiju domām, bet, viņasprāt, labāko premjera kandidātu. Partijas sarunas ar prezidenti uzsāks 22.novembrī.