Igaunijā svētki: kādēļ kaimiņvalstis brīvību pasludināja agrāk nekā Latvija
Foto: DELFI

Pirms 98 gadiem – 1918. gada 24. februārī – Igaunijas glābšanas komiteja Tallinā pieņēma manifestu, kurā pasludināja neatkarīgu un demokrātisku republiku. Igaunija bija otrā no trim Baltijas valstīm, kura pasludināja neatkarību, savukārt Latvija –pēdējā, jo par neatkarīgu republiku mūsu valsts tika pasludināta tikai gada otrajā pusē – 1918. gada 18. novembrī.

16. februārī neatkarības pasludināšanas 98. gadadienu atzīmēja Lietuva, trešdien to svin Igaunija, savukārt Latvija savu atzīmēs vien rudenī – 18. novembrī. Lai gan sākumā var šķist, ka Latvija toreiz "atpalika" no kaimiņvalstīm, tā gluži nav gan, sarunā ar portālu "Delfi" skaidro Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes profesors Ēriks Jēkabsons. Viņš akcentē kādu zīmīgu faktu, kas apliecina Baltijas valstu saistību šajā laikā – pirmajās stundās pēc Igaunijas valsts proklamēšanas pirmais kritušais cīņā par tās neatkarību ir latvietis – bijušais cariskās Krievijas armijas kapteinis Jānis Muižnieks, kurš 1883. gadā dzimis Raunā.

1918. gada 26. februārī laikraksts "Rīgas Latviešu Avīze" rubrikā "Kara ziņas" vēstīja: "Pirmdien [25. februārī] vācu karaspēks pulksten 10 priekšpusdienā ieņēma Rēveles [tagad – Tallinas] pilsētu un cietoksni pēc tam, kad 24. februārī jau bija ieņemta Tērbata un Pērnava. Sakarā ar Vidzemes un Igaunijas atsvabināšanu Rīgas dažādas vācu un latviešu baznīcās 26. februārī noturētas pateicības dievkalpošanas." Tikai pāris dienas igauņiem izdevās savās rokās sajust reālu varu pār savu valsti, pirms vācieši bija guvuši virsroku. Kā Igaunijā, tā Lietuvā neatkarīgas valsts celšana tā pa īstam sākās vien tajā pašā mēnesī, kad Latvija pasludināja neatkarību – novembrī.

Mēs šodien daudzkārt esam astē lietuviešiem un igauņiem citu iemeslu dēļ, bet šinī gadījumā viss ir pilnīgi reāli izskaidrojami un pamatojami, latvieši ne pie kā nav vainīgi, ka bija pēdējie Vēstures un filozofijas fakultātes profesors Ēriks Jēkabsons

Lai saprastu, kāpēc Igaunija un Lietuva pirmās pasludināja neatkarību, Jēkabsons aicina atcerēties notikumus līdz 1918. gadam: "Vienīgā no topošajām Baltijas valstīm, kurā fronte vai karadarbība norisinās nepārtraukti no 1915. līdz 1918. gadam ir Latvija. Frontes līnija Latviju sadala divās daļās. Ar visām izrietošajām sekām. Būtībā Latvijā ir karastāvoklis, pulcēšanās nav iespējama, nekāda darbība – sabiedriska, politiska, nacionāla – nav iespējama. Ne vienā, ne otrā frontes pusē. Ne vācu okupācija, ne arī krievu zonā."

"Lietuva atrodas zem vācu okupācijas tāpat kā visa Kurzeme un Zemgale no 1915. gada. Vācieši šeit [Lietuvā] pieļāva ierobežotu lietuviešu nacionālo darbību, tāpēc ka vāciešiem nebija skaidrs, ko darīt ar šīm teritorijām, bet viņi juta, ka pēc kara, lai kā tas beigtos, poļi no viņiem pieprasīs atpakaļ milzīgas teritorijas, ieskaitot Viļņu," stāsta vēsturnieks. "Lietuviešu darbības pieļaušana viņiem deva rokās zināmu trumpi, nelielu, bet tomēr trumpi, kas ļāva teikt: "Paskatieties, mīļie poļi, jūs sakāt, ka Viļņa ir jūsu, bet, redz, lietuvieši saka, ka viņu, kam tad tā pieder?"" Vācieši pieļāva, ka 1918. gadā Lietuva proklamēja neatkarību, taču reālas darbības nenotika – arī pirmā Lietuvas valdība izveidojās vien 11. novembrī.

"Tālāk, 18. februārī – divas dienas pēc tam, kad lietuvieši proklamējuši savu neatkarību, vācu karaspēks pēc neveiksmīgām sarunām Brestā ar padomju Krievijas valdību pāriet, kā saka, uzbrukumā, [taču] patiesībā dodas uz priekšu, uzbrukt nav kam – Krievijas armija sabrukusi, un reāli viņi dodas uz priekšu un ieņem visu Ukrainu, visu Baltkrieviju, visu Latviju – Vidzemi un Latgali arī un visu Igauniju," skaidro vēsturnieks.

Dienu pirms vācu karaspēka ienākšanas Igaunija proklamē neatkarību. "25. februārī ienāk vācieši, norauj visus igauņu karogus, sāk veidot iestādes un viss," zina stāstīt Jēkabsons. "Igauņu valdības pastāvēšanā viņi nav tik ļoti ieinteresēti, kā tas bija Lietuvas gadījumā, tāpēc viņi pat represēja Igaunijas valdības pārstāvjus un nepieļāva pilnīgi nekādu darbību, nekas nesākās. Tikai novembrī igauņi, kad Vācijas impērija sabruka un Pirmais pasaules karš beidzās, izveidoja savu valdību un sāka darbību. "

"Mēs šodien daudzkārt esam astē lietuviešiem un igauņiem citu iemeslu dēļ, bet šinī gadījumā viss ir pilnīgi reāli izskaidrojami un pamatojami, latvieši ne pie kā nav vainīgi, ka bija pēdējie. Tieši otrādāk – mēs bijām vissarežģītākajā situācijā," skaidro vēsturnieks, piebilstot, ka visās trīs Baltijas valstīs neatkarīgu valstu celtniecība sākta vien novembrī.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Baltija Igaunija Lasāmgabali Pirmais pasaules karš
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form