Pirms 98 gadiem – 1918. gada 24. februārī – Igaunijas glābšanas komiteja Tallinā pieņēma manifestu, kurā pasludināja neatkarīgu un demokrātisku republiku. Igaunija bija otrā no trim Baltijas valstīm, kura pasludināja neatkarību, savukārt Latvija –pēdējā, jo par neatkarīgu republiku mūsu valsts tika pasludināta tikai gada otrajā pusē – 1918. gada 18. novembrī.
16. februārī neatkarības pasludināšanas 98. gadadienu atzīmēja Lietuva, trešdien to svin Igaunija, savukārt Latvija savu atzīmēs vien rudenī – 18. novembrī. Lai gan sākumā var šķist, ka Latvija toreiz "atpalika" no kaimiņvalstīm, tā gluži nav gan, sarunā ar portālu "Delfi" skaidro Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes profesors Ēriks Jēkabsons. Viņš akcentē kādu zīmīgu faktu, kas apliecina Baltijas valstu saistību šajā laikā – pirmajās stundās pēc Igaunijas valsts proklamēšanas pirmais kritušais cīņā par tās neatkarību ir latvietis – bijušais cariskās Krievijas armijas kapteinis Jānis Muižnieks, kurš 1883. gadā dzimis Raunā.
1918. gada 26. februārī laikraksts "Rīgas Latviešu Avīze" rubrikā "Kara ziņas" vēstīja: "Pirmdien [25. februārī] vācu karaspēks pulksten 10 priekšpusdienā ieņēma Rēveles [tagad – Tallinas] pilsētu un cietoksni pēc tam, kad 24. februārī jau bija ieņemta Tērbata un Pērnava. Sakarā ar Vidzemes un Igaunijas atsvabināšanu Rīgas dažādas vācu un latviešu baznīcās 26. februārī noturētas pateicības dievkalpošanas." Tikai pāris dienas igauņiem izdevās savās rokās sajust reālu varu pār savu valsti, pirms vācieši bija guvuši virsroku. Kā Igaunijā, tā Lietuvā neatkarīgas valsts celšana tā pa īstam sākās vien tajā pašā mēnesī, kad Latvija pasludināja neatkarību – novembrī.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
