Igaunija un Latvija turpmāk plāno militāros iepirkumus veikt saskaņoti  (9)

Viņa pastāstīja, ka abi premjeri vienojušies, ka militārie iepirkumi ir jāsaskaņo ne tikai pašu valstīs, bet arī starp visām Baltijas valstīm.

"Iepirkumi gan nenotiek vienlaicīgi, mums tur ir vēl daudz, ko strādāt. Bet ir abu pušu vienošanās par kooperēšanos šajā jautājumā," teica Straujuma.

Reivass medijiem pavēstīja, ka Igaunija nolēmusi organizēt divus lielus aizsardzības iepirkumus. Viens no tiem ir bruņumašīnu iepirkums no Nīderlandes, kas ir arī lielākais iepirkums, kādu Igaunija plāno. Savukārt otrs iepirkums ir prettanku bruņojums no ASV. Citus iepirkumus Igaunija realizēs atbilstoši savam desmit gadu plānam, paskaidroja Reivass.

Straujuma norādīja, ka arī Latvijai līdzīgi kā Igaunijai ir savs aizsardzības stratēģiskais plāns, kurā ir 72 plāna punkti iekšējās drošības aizsardzībai, taču sīkāku informāciju neizpauda.

Abi premjeri uzsvēra, ka atzinīgi vērtē NATO pastāvīgo spēku klātbūtni Baltijas valstīs un ir apmierināti ar Vācijas klātbūtni Baltijas valstu gaisa telpā. Komentējot jēdziena "pastāvīgi" nozīmi, Reivass atzina, ka "pastāvīguma jēdziens ir daudzslāņains un daudzšķautņains", taču ar to ir jāsaprot Velsas samita laikā pieņemtais lēmums, ka NATO valstu karaspēkiem ir jābūt visās tās valstīs, tostarp Lietuvā, Polijā, Igaunijā un Latvijā.

"Mēs ceļam jaunu infrastruktūru, lai uzņemtu angļu, vācu un citus karaspēkus, iesaistām tos dažādās apmācības triju četru mēnešu garumā. Esam gatavi uzņemt vēl papildu karavīrus no alianses valstīm, centīsimies nodrošināt, lai viņi jūtas te pēc iespējas mājīgāk," sacīja Reivass.

Tikšanās laikā abu valstu premjeri pārrunājuši iekšējo drošību, kā arī drošību informācijas telpā. Apspriesta arī turpmākā sadarbība tirdzniecības jautājumos, Latvijas prezidentūra un gatavošanās Igaunijas prezidentūrai 2018.gadā.