Bičevskis pozitīvi novērtēja Igaunijas spēju nodrošināt identifikācijas karšu ieviešanu viena gada laikā, jo identifikācijas karšu projekts tiek īstenots ciešā sadarbībā ar divām lielākajām bankām un sakaru operatoriem.
Igaunijas identifikācijas kartēs netiek norādīta personas tautība, dzīvesvieta, ģimenes stāvoklis, bērnu skaits, atzīmes par vēlēšanām u.c. Karte ir atslēga pieejai dažādiem reģistriem.
Jau vēstīts, ka Latvijas valdība janvārī akceptēja identifikācijas karšu un pasu likumprojektu, kuru Saeima nodevusi vērtēšanai komisijām. Valdības akceptētais projekts nosaka izsniedzamo ID karšu un pasu veidus, to saturu un lietošanas kārtību un varētu stāties spēkā šogad 1.jūlijā.
Likumprojekts paredz, ka pēc likuma spēkā stāšanās Latvijā eksistēs divu veidu personu apliecinoši dokumenti - ID kartes un pases. Būs triju veidu ID kartes - pilsoņa, nepilsoņa un ārzemnieka ID kartes, un sešu veidu pases - pilsoņa, nepilsoņa, diplomātiskā, dienesta pase, kā arī bezvalstnieka un bēgļa ceļošanas dokuments.
Kartes būs obligāts personu apliecinošs dokuments Latvijā dzīvojošiem pilsoņiem, nepilsoņiem, kas sasnieguši 15 gadu vecumu, kā arī ārzemniekiem. Dažos gadījumos ID karti varēs izmantot ceļošanai uz ārvalstīm, bet pamatā ceļošanas dokuments būs pases. Tomēr, atgriežoties Latvijā no ārvalstīm, ID kartes turētājam ir tiesības ar karti šķērsot Latvijas robežu.
Arī Lietuvas Seims 2001.gada novembrī pieņēma likumu par identifikācijas kartēm un pasēm, kas noteic, ka 2003.gadā iedzīvotāji varēs saņemt identifikācijas kartes un pases kā ceļošanas dokumentus.
Savukārt Igaunijas parlamenta apstiprinātais likumprojekts par pasēm un identifikācijas kartēm stājās spēkā 2000.gada 1.janvārī. Pirmās identifikācijas kartes Igaunijā izdotas šā gada 28.janvārī.