Foto: F64
Iespējams, jau no nākamā gada vidus Latvijā tiks ieviesta valsts veselības obligātā apdrošināšana, tas ir, veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība tiks saistīta ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksu. Par to otrdien vienojās valdība.

Veselības ministrijas sagatavotais likumprojekts, pret kuru iebildumi ir Latvijas Pašvaldību savienībai (LPS), Finanšu ministrijai (FM) un vairākām citām institūcijām, paredz no nākamā gada 1. jūlija Latvijā ieviest tā dēvēto veselības nodokli jeb obligāto veselības apdrošināšanu.

LPS turpina uzstāt, ka veselības aprūpes finansējums būtu jāsaista nevis ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa, bet gan ar valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu nomaksu.

Savukārt FM kategoriski iebilst pret Veselības ministrijas uzstājīgo prasību "veselības nodokļa" ieviešanu likumā saistīt ar veselības aprūpes budžeta pieaugumu turpmākajos gados, nosakot, ka finansējums jāpalielina katru gadu un tam jāsasniedz 4,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Veselības ministre Ingrīda Circene ( V) uz to atbildēja, ka tad, ja likumā netiek nostiprināta apņemšanās veselības nozares finansējumu palielināt līdz 4,5% IKP, šim likumam vispār nav jēgas.

Valsts veselības apdrošināšanas obligātās iemaksas plānotas 92% apmērā no plānotās iedzīvotāju ienākuma nodokļa valsts budžetam piekritīgās daļas jeb 3,65% no personu ar nodokli apliekamajiem ienākumiem. Tādējādi nodokļu slogs iedzīvotājiem nepalielināsies, taču tiesības uz valsts apmaksātu veselības aprūpi būs tikai tām obligāti vai brīvprātīgi apdrošināmajām personām, kuras iepriekšējā gadā veikušas iemaksas vismaz vienpadsmit kalendāros mēnešus.

Valsts veselības apdrošināšanas brīvprātīgās iemaksas iedzīvotāji varēs samaksāt divos veidos - reizi mēnesī maksājot 28 eiro vai arī samaksājot vienreizēju brīvprātīgu maksājumu trīs minimālo mēnešalgu apmērā.

Veselības aprūpes minimums - neatliekamā medicīniskā palīdzība, vairāku konkrētu diagnožu ārstēšana un kompensējamie medikamenti ar 100% kompensāciju - gan būs pieejami visiem valsts iedzīvotājiem, neatkarīgi no veselības apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanas.

Savukārt valsts apdrošinās konkrētas iedzīvotāju grupas, kam valsts apmaksātie pakalpojumi būs pieejami tādā pašā apmērā, kā "veselības nodokļa" maksātājiem. Proti, valsts apdrošinās bērnus vecumā līdz 18 gadiem, bāreņus un bez vecāku gādības palikušus bērnus vecumā līdz 24 gadiem, pensionārus un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējus.

Tāpat valsts apdrošinās arī cilvēkus, kuri saņem vecāku, bērnu kopšanas vai ģimenes valsts pabalstu par bērnu vecumā līdz trim gadiem, personas, kuras saņem kādu no minētajiem pabalstiem un kurām ir vismaz trīs bērni, no kuriem vismaz viens ir pirmsskolas vecumā, kā arī cilvēkus, kas saņem pabalstus vai piemaksu pie pabalsta par bērnu-invalīdu vai ar celiakiju sirgstoša bērna kopšanu.

Valsts apdrošināšana pienāksies arī cilvēkiem, kas kopj pieaugušus pirmās grupas invalīdus, invalīdiem, slimības pabalstu saņēmējiem un ļaudīm, kas saņem apdrošināšanas vai kaitējuma atlīdzību par darbspēju zaudējumu, politiski represētajiem, bezdarbniekiem, audžuvecākiem, cilvēkiem, kas studē vai iegūst profesionālo izglītību, ieslodzītajiem, nelielu lauku saimniecību vai piemājas saimniecību īpašniekiem, orgānu donoriem un Černobiļas AES avārijas seku likvidētājiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!