Neskatoties uz to, ka faktiski visi Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas uzklausītie juridisko jautājumu eksperti pauda bažas par rosinājumu noteikt vakcināciju pret Covid-19 kā nosacījumu, lai deputāti varētu pildīt savus pienākumus, komisijas locekļi nolēma turpināt šāda regulējuma izstrādāšanu.
Komisijas vadītājs Juris Rancāns (JKP) sēdē skaidroja, ka šāds regulējums būtu nepieciešams, lai raidītu signālu sabiedrībai, ka arī deputāti saprot vakcinācijas nepieciešamību un nerastos situācijas, kurās iedzīvotāji varētu atsaukties uz to, ka deputāti nevakcinējas, lai pamatotu savu vēlmi nevakcinēties.
Savukārt Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere komisijas deputātiem atgādināja, ka Ministru kabineta (MK) rīkojums, kurā ietverta norma par priekšnosacījumu vakcinēties valsts pārvaldē strādājošajiem, tieši nevar ierobežot Saeimas deputātu darbu, jo, balstoties uz Satversmes 21. pantu, parlamentam ir rīcības autonomija. Viņa gan atzina, ka parlamentam pašam šādas tiesība ir, taču ir nepieciešams vērtēt jebkāda ierobežojuma samērīgumu.
Meistere skaidroja, ka šādam ierobežojumam būtu nepieciešams piemērot "konstitucionalitātes testu", proti, jāpārliecinās kāds ir tā leģitīmais mērķis, kā arī jāsaprot, vai šo mērķi iespējas sasniegt, izmantojot citus līdzekļus.
"Neviena tiesību norma neparedz pienākumu personām obligāti vakcinēties pret Covid-19. Jā, Covid-19 pārvaldības likumā vakcinācija ir paredzēta kā priekšnoteikums, lai strādātu atsevišķās nozarēs. Tieši šādā aspektā jautājums būtu jāvērtē, proti, vai tiešām Saeimas deputāta pienākumu pildīšana būtu aprobežojama ar prasību pēc vakcīnas," sacīja Meistere. Viņa arī vaicāja, vai ar šādu normu varētu pamatot ierobežojumu piedalīties Saeimas sēdēs vai pat izslēgšanu no Saeimas.
Atbildot uz juristes argumentiem, Rancāns atzīmēja, ka tad, kad būs atcelti pulcēšanās ierobežojumi, deputātiem arī būs jāpilda citi tiešie pienākumi, piemēram, jātiekas ar vēlētājiem, tamdēļ vakcinācija būtu nepieciešama, lai neapdraudētu vēlētājus.
Savukārt bijušais Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētājs un bijušais Saeimas deputāts Gunārs Kūtris ironizēja, ka šāds regulējums ļaus juristiem praktizēt pieteikumu rakstīšanu ST.
Viņš arī skaidroja, ka Saeimas autonomija paģēr noteikt kārtību, kādā deputātam jāpilda savi pienākumi, taču tā nevar noteikt, kam ir tiesības tikt ievēlētiem, bet kam nav. Tāpat viņš atgādināja, ka pati Saeima pērn atzina, ka tā var strādāt attālināti, tamdēļ jurists pauda bažas, ka šāds rosinājums nodrošinātu leģitīmo mērķi.
Arī bijušais deputāts un jurists Ringolds Balodis atzīmēja, ka fakts, ka deputāti var sapulcēties attālinātās sēdēs, izslēdz nepieciešamību ierobežot darbu tiem deputātiem, kas izvēlējušies nevakcinēties.
Es saprotu juridiskos argumentus, bet gribu atgādināt, ka politiskā griba ir virs tiem.
Tikmēr komisijas tērzētavā Balodis atzīmēja, ka politiskas uzticamības radīšana deputāta izslēgšanai nevar būt saistāma ar mandāta atņemšanu saistībā ar Covid-19. "Uz tāda pamata var izslēgt arī tādu deputātu, kas piemēram gari runā vai neregulāri iet dušā. Pamatojumam jābūt, manuprāt, balstītam uz konkrētiem argumentiem," norādīja Balodis.
Savukārt Kūtris pauda sašutumu par politiķu nevēlēšanos ieklausīties juristos, vaicājot kāpēc juristi tika uzaicināti, ja citi viedokļi nemaz netiek uzklausīti.
Komisijas sēdes noslēgumā izcēlās asa diskusija starp Rancānu un Jūliju Stepaņenko. Deputāte komisijas tērzētāvā vairākkārt pārmeta Rancānam par plānoto regulējumu. Reaģējot uz to, Rancāns Stepaņenko pārmeta, ka viņa ir atbildīga pie tā, ka slimnīcās nonāk liels daudzums ar smagi slimiem Covid-19 pacientiem.
"Tie ir pārsvarā jūsu vēlētāji, kas ir slimnīcā, un kam ir vajadzīga elpināšana. Kāpēc jūs neredzat savu atbildību par slimnīcu pārslodzi. Jūsu dēļ esam lokdaunā," sacīja Rancāns.
Turpretim Stepaņenko, atbildot Rancānam, norādīja, ka viņa attālināti palīdz tiem saviem vēlētājiem, kuri pašlaik saskaras ar grūtībām darba tirgū, kas radušās no valdības pieņemtajiem lēmumiem.
Sēdes beigās Rancāns paziņoja, ka sadarbība ar Saeimas Juridisko biroju līdz nākamajai otrdienai centīsies izstrādāt jauno regulējumu un tā anotāciju.
Jau vēstīts, ka prasība par obligātu vakcināciju pret Covid-19 valsts un pašvaldību iestādēs ir attiecināma arī uz Saeimas un pašvaldību deputātiem, iepriekš skaidroja Tiesībsarga birojā.
Atbilstoši Ministru kabineta lēmumam par ārkārtējo situāciju, valsts, pašvaldību iestādēs un valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās visiem nodarbinātajiem jābūt vakcinētiem līdz 15. novembrim neatkarīgi no nodarbināto darba pienākumu pildīšanas veida – attālināti vai klātienē.
