Kā vēsta raidījums, zemes īpašnieks ēkas vēlējies nojaukt jau pirms nedēļas, bet to pamanījuši vietējie iedzīvotāji un izsaukuši policiju un būvinspektoru. Atklājies, ka ēkās atrodas būtiskas vēsturiskas vērtības, tādēļ nojaukšana apturēta, lai tās varētu izpētīt. Bet dažas dienas vēlāk atbraucis traktors un ēkas nolīdzinājis tik ātri, ka nav paguvusi ierasties ne policija, ne būvvalde.
Mājas nojaukšanas kadrus uzņēmusi aktīviste no vietējās biedrības "Bolderājas grupa", kas saimnieko netālu esošajā Daugavgrīvas cietoksnī un rūpējas par apkārtnē notiekošo. Video redzams kā pirms nedēļas piektdienas vēlā pēcpusdienā vēsturiskas mājas dažās minūtēs pārvēršas gruvešu kaudzē.
Vietējie stāsta, ka mājas bijušas ar vēsturisku vērtību, bet pieminekļu sargi tās līdz šim nebija pienācīgi apsekojuši. Tāpēc to nojaukšana varējusi notikt. Viss sācies pagājušo otrdien. Teritorijā iebraukuši traktori un buldozers. Uz žoga parādījies uzraksts - sāksies ēku demontāža. Biedrības aktīvisti nolēmuši koka mājas glābt.
Zvanījuši Rīgas būvvaldei, izsaukta arī pašvaldības policija. Būvdarbu uzraugs nav vēlejies ielaist atbraukušo būvvaldes inspektoru, lai veiktu apsekošanu.
Kad eksperti teritorijā iekļuvuši, atklājies, ka zem nojauktajām ēkām atrodas unikāli 17.gadsimta pagrabi. Īpašs esot arī no skata necilais koka tornītis, ko agrāk izmantojuši ugunsdzēsēji. Šobrīd tas atrodas sliktā tehniskā stāvoklī un būtu steidzami jāatjauno.
Būvvalde uzlika par pienākumu zemes īpašniekam pasūtīt vēsturiskā mantojuma izvērtējumu, bet līdz tam jebkādi būvniecības darbi un plāni ēkas nojaukt aizliegti.
Tomēr trīs dienas vēlāk piektdienas pēcpusdienā sākusies to demontāža. Darbi notikuši milzīgā steigā. Kad atkārtoti sazvanītā būvvalde un policija pēc stundas atbraukusi, bijis jau par vēlu.
Kā norāda "Nekā personīga", šī ir stratēģiski laba vieta - netālu Daugavas ieteka jūrā, loču kanāla krasts, blakus kam atrodas vēsturiskā koku apbūve. Lai arī spēkā ir aizliegums teritorijā veikt jebkādus būvniecības darbus, šo piektdien objektā "Nekā personīga" sastapa vairākus vīrus, kuri tīra vecos ķieģeļus, rūpīgi krauj uz paletēm un tin plēvēs.
Sludinājumos, kuros 35 000 kvadrātmetru lielais zemes gabals tiek tirgots, norādīts, ka tur iespējams veikt rūpniecisko apbūvi, lai gan spēkā esošā pilsētas plānā atļautais zonējums šeit ir "Jauktas apbūves teritorija". Sākumā īpašums piedāvāts par pusotru miljonu. Šobrīd - cena nokritusi līdz 600 tūkstošiem.
1993.gadā šajā vietā reģistrēta sporta sabiedriskā organizācija "MARS MARINA". Tā solījusi "kopt un stiprināt Latvijas burātāju tradīcijas", tomēr jahtkluba bizness neizdevās un 2007.gadā organizācija likvidēta. Kluba viceprezidents Pāvels Korsuns ir arī zemes īpašnieks. Viņš no jebkādiem komentāriem atteicies.
Maksimālais sods, ko īpašniekam un būvniekam var uzlikt ir attiecīgi 1400 un 7100 eiro. "Nekā personīga" būvvalde apstiprina - 2018.gadā zemes īpašniekam tika izdota atļauja būvdarbu sākšanai. Tolaik viņu eksperti esot paļāvušies uz ēku īpašnieku sniegtajām ziņām, kas izrādījušās nepilnīgas un daudzi fakti par ēku vēsturisko nozīmību noklusēti.
"Demontāžas darbi tika veikti 15 minūšu laikā. Jāņem vērā, ka tā bija piektdienas pēcpusdiena un izbraucām tikko saņēmām informāciju. Neko citu nevarējām darīt. Kad aizbraucām, tās bija 15 minūtes," saka Rīgas pilsētas būvvaldes Sabiedrisko attiecību projektu vadītājs Edgars Butāns. "Tik bezkaunīgu gadījumu neatceros. Pārkāpumi, kas robežojas ar klaju ņirgāšanos par oficiālas iestādes prasībām un lēmumu."
Būvvalde apgalvo iepriekš būvdarbi atļauti, jo Nacionālās kultūras mantojuma pārvalde esot teikusi, ka teritorijā vēsturisku vērtību nav. Bet pārvalde sarunā ar "Nekā personīga" tam nepiekrīt. Tā esot pašvaldības atbildība izvērtēt, kuri īpašumi ir īpaši unikāli un aizsargājami.
"Būvdarbi paši par sevi bija atļauti. Tā bija saskaņota 2018.gadā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā tagadējā Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Bet būvvaldei nebija pilnvērtīgas informācija par šīm trim ēkām un ierodoties uz vietas vizuāli apsekojot secinājām, ka iespējams tiešām ir atsevišķi elementi ar kultūrvēsturisku vērtību, izlēmām līdz tālākai izpētei būvdarbu apturēt," piebilst Butāns.
Zemes īpašnieks jau esot mēģinājis skandālā iesaistīt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta muzeju. Tā direktors piedāvājies, ka varētu pārvest uz Rīgas centru vēsturisko ugunsdzēsēju torni, kas atrodas sižetā redzētajā īpašumā. Bolderājas biedrība uzskata to par nepieņemamu risinājumu, jo tas atsaistītu rokas īpašniekam turpināt ēku nojaukšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
